Ceļš Tu jautā: “Uz kurieni ejam? Vēl tāļu? Man kājas kūst.” Viens vienīgs ceļš mums priekšā, Tā galā sirdis lūst. Tu jautā: “Tā mīlestība?” Kur ir tā zvaigzne, kas mirdz Mums pirmajā brīdī pretī, Kad mīlēt vēlas sirds? Tu jautā: “Kur debesu vārti? Vēl tāļu? Man kājas kūst.” Ak, tuvu, jau tuvu tā vieta, Kur […]
Category: dzejoļi par mīlestību
dzejoļi par mīlestību
Par mīlestību un jāņtārpiņiem. Mīlestība – kompromisa spēle, Piedod… samierinies… visi tā… Nav nevienam nokaltusi mēle, ”Nē” vietā kas bija teicis “jā” Neieceri baltu zvaigzni tālē, Nedomā, ka tev jau pieder viss! Mīlestība – jāņtārpiņi zālē, Divu jāņtārpiņu kompromiss… Ko tu raudi, ko tu lūpās kod ? Mīlestība neko nepiedod. Apvainota, nežēlīgi salta Debess velvē […]
Satikšanās vieta Ap lāsteku laiku es saucu tevi un gaidīju lāsteku vietā. Lāstekas plīsa uz laimi. Ap vizbuļu laiku es saucu tevi un gaidīju vizbuļu vietā. Vizbuļi taisīja zemi par debesīm. Ābeļu laikā es nesaucu tevi. klusām gaidīju, kā gaida ābele. Ābele sniga kā ilgošanās. Ceriņu laikā es tikai ziedēju, garāmgājēji iestiga smaržu staignājā un […]
Jo tu esi tālāks, jo vajadzīgāks, Jo tu esi skarbāks, jo mīļojamāks, Jo tu esi stiprāks, jo saudzējamāks. Vienīgi ja tu esi vienaldzīgs Pret mani un visu pasauli- Tad esmu bezspēcīga. Ilze Binde
Nu vai nav brīnums – mēs, Kas bijām divi, tagad tikai viens, Viens vienīgs viens. Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs Var kopā salieties un kļūt kā viens, Nu zinu: divas būtnes ar tā var Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst. Aleksands Čaks
Mīlas kauss Kad mīlas kausu tu pie lūpām liec, Tad paskaties,cik zvaigžņu viņā laistās. Tad paraugies – vai sirds ir tava it kā zieds, Kas rasas pilns tiek lauzts? Bezgala skaistas,vai zib tur sārtas guntiņas? Ak,zini:tās asins lāses tavas! Tikai tās un zvaigžņu mirdza mīlu dara svētu. Kur neasiņo sirds,trūkst gaismas mūžīgās – Svied mīlas […]
Es skūpstu Tavas rokas – Tās darbā neapkūst. Es skūpstu Tavu pieri – Tev domas gaišas kļūst. Es skūpstu Tavas acis – Un ļaunu neredz tās. Es skūpstu Tavas lūpas – Tās sārtas iedegas. Tu uzziedi kā puķe – Aiz mīlas reibstu es. Mēs divi vien vairs esam Uz plašās pasaules. Jānis Jaunsudrabiņš
Mīlestība Un es atkal tevi ,neapjaustā ,saucu, Lietus lāsē ierakstīts tavs vārds; Vēja svilpē,bedelīgas spārnā, Mākonī,kas pazūd jūrā pīlādžsārts. Atnāc,paliec,mīlestība mana, Smilšu pulkstens līdzi jūras smiltīm slīd; Es vēl nepaguvu vienam dzērvju kāsim Tavu palaunaga maizi parādīt. Paņem putna ceļu šodien plaukstā- Vai tad atnāšanas brīdī darīt nemēdz tā? To visbrīnumaino piesaukt ļoti tuvu, Lietus […]
Tu Tu pārāk bieži aizej. Tu pārāk reti nāc. Jau balta sazied maize Un vējš dzied savādāk. Tu skriešus skrēji kalnā. Man tevi nepanākt. Tu pārāk bieži aizej. Tu pārāk reti nāc. Ilze Binde
Ceriņi smaržo caur stiklu, un es tevi mīlu- tevi aiz stikla. Ne es esmu iestiklojis šo stiklu, ne es esmu izdomājis to lietu, kas izšķiedies violets krāso rūti. Ne es esmu izdomājis šos ceriņus, ne es esmu izdomājis mīlestību, viss ir atnācis pats no sevis- ceriņi, lietus, tu, un stikls tam visam priekšā, caurspīdīgs, tomēr-stikls-stilks-stikls. […]
Vēl tu nezini! Vēl tu rozes plūc Nenotvīkdama, Vēl tu matos spraud Tās bez nolūka. Vēl tu uzsmaidi Visai pasaulei, Vēl tu nezini Sava skaistuma. Paies laiciņš īss, Un tu nosarksi, Birzes maliņā Ziedus meklējot. Un tu plūksi tos Vienam vienīgam, Un tu smaidīsi Vienam vienīgam. Karsti slavēs viņš Tavu skaistumu- Bet es staigāšu Kā […]
Mijkrēslī Vai tur ārā kas nečabēja? Klau, vai nenodrebēja logs? Likās, it kā kas garām skrēja, Jeb vai tik vējā locījās žogs? Sēdu un raugos krēslā, un gaidu, Lēnām ar žēlumu pildās man krūts. Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu: Laimiņa klauvēja nupat pie rūts! Kaut jel pretī tu viņai steidzies, Tevi tā uzcerējuse bij! […]
Iesien mani savā dvašā- nātna mezgla siltās skavās, pirms pret rītu vienu palaist miglā, pieguļniecē, pļavās. Lai es eju, kur vien tīkas… Lai es daru, ko vien gribas… Kā no sevis neizbēgti- tā no tavas mīlestības. Nemanāmas, neatskārstas dvašas zeltījuma vaigā, kurš pat nemīlu ar mani uzticīgi līdzi staigā. Leons Briedis
Pagalam Es atkal staigāju pie taviem sāniem, Vienveidīgā, pie taviem sāniem Kā senos laikos, Kā senos, senos laikos. Tu roku liki manā karstā rokā- Te pulkstens tarkšķēdams sita. Es pamodos no saviem sapņu māņiem, Un sāpīgi prātā man krita: Tu tāļu, tāļu. Un ārā gar logu spēji Gaudoja, gaudoja vēji. Rūdolfs Blaumanis
Dzejnieka mīlas vārdi Mīļā, panāc pretim vienu gaismas sprīdi, kad saknēm salst, kad lapām salst, kad upaes balss ir atkal ciet: vienu gaismas sprīdi paliec tuvumā, tuvu man. Tumsai cauri tevi es nesīšu. Tu- mana ēna balta, pusnaktī un rītos vienu gaismas sprīdi es tev parādā. Ņem visus manus vārdus- arī tad es būšu vienu […]
Paspēles Tik tavu ēnu redzu, tevi- ne. Un tā, lūk, mītam divatā šais sienās, ik dienas turpinot šīs paslēpes ar likteni un laiku, nebaltām un baltām stundām šūnojamies kopā kā stropā medum, rūgtenam un svšādam, no kura sirdij vieglāk netop vis… Varbūt vien drošāk, atskāršot, ka tevi pats sevī esmu dziļi paslēpis. Leons Briedis