Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.
Arhīvs kategorijai 'pantiņi par cilvēku'
Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.
Ņem vērā- tas, kurš glaimo pirmais,
Aiz muguras pats pirmais spļauj.
A.Bačila
Viena vienīga lode drošajam draud,
Divas gļēvuli mūžīgi vajās.
Vizma Belševica
Es piekusu, vairs nevaru
Savu brāli meklēdama;
Rokā nesu ķēžu jostu,
Rokā vara vainadziņu.
Brāļi man ir lieli vīri,
Es māsiņa mazākā;
Cel, Laimīt, augstu krēslu,
Lai es sēž’ līdz bāluliņ’.
Kas pateikt var, ko par laimi sauc,
Tam viņa vēl nava dzimuse;
Un, kas var teikt, ko par laimi sauc,
Tam viņa jau zuduse, grimuse.
Stādīsim prieku,
Ravēsim bēdas.
Iesim, kur acis rāda.
Diedzēsim prieku
Tādu kā protam,
Lai sirdī paliek tā pēdas.
Ir jāprot sajust leduspuķu smarža,
Ir jāprot noplūkt tās un dāvāt cilvēkiem.
Ir jāprot sajust - kāda vēja garša -
Un tikai tad mūs sauks par laimīgiem…
Ja vaicātu man, ko gribu es vēl -
Lai maigi skar Tavu pieri lietus lāses,
Lai liega vēsma atspirdzina Tavu garu,
Lai saulstari padara gaišāku Tavu sirdi,
Lai dienas nastas nogulstas uz Tevi viegli…