Ceļa zvaigzne Es degu vienai patiesībai, Par katru liesmu spožākai Ar sirdi paustai mīlestībai Šai ceļa zvaigznei vienīga Jo, kas tai sekos, līdzi ies, Arvienu augstāk pacelsies. Antons Bārda
Category: dzejoļi par mīlestību
dzejoļi par mīlestību
Izpostītā dārzā Par samītiem ziediem tu skumsti viens, lielais raudātājs vējš. Nakts spoki baisi un tumši zvaigžņu laternas dzēš. Aiz sētas vaid leijerkaste kā ielu staigules sirds. Guļ plecos tik gadu nasta un mūžs — par asarām pirkts… Vairs dārzā pat asna nav zaļa, pat pumpurs nav pataupīts sīks. Tā laikam pieņemts — kam vaļa. […]
Ar balsi, balstiņu, ko pati reiz man devi, es tevi piedziedāšu klāt pie sevis. Es iedziedāšu savu roku tavā kā strazdu būri izplaukušā kļavā. Pār Rīgu šorīt meža zosis gāja un tēvzemi pie spārniem piedziedāja. Krīt balta gaisma vientulīgā logā- dzied mana roka manas mīļās rokā. Jānis Peters
Nejaušs brītiņš Viens tāds brītiņš padzirkstīja Tavu acu staru man, Dziļi sirdī iezvanīja Dzidro balsi,- nu tā skan- Skan un skan un skanot tā Mirkli pārvērš mūžībā. Antons Bārda
Ar drebošu roku Ar drebošu roku Viņš rakstīja patiesību, Ar sāpošu sirdi Viņš rādīja mīlestību. Ar lamām un koku Tie viņu izvadīja; Viņš nīka un mira, Neviens tā nemanīja. Jānis Poruks
Trioleta Vainadziņus šurp ar puķēm, Lai gan laiks man kapā iet! Varu lakstīt līdz ar skuķēm! Vainadziņus šurp ar puķēm, Lai ar latvju daiļām skuķēm Kā ar dieviem varu diet! Vainadziņus šurp ar puķēm, Lai gan laiks man kapā iet! Auseklis
Nemeklē sevi Spogulī. Tu esi tāds – kādu Dievs tevi redz. Dievs ir Mīlestība, un tu esi Mīlestības bērns. Livars Jankovskis
Uz taviem vaigiem glaužās Uz taviem vaigiem glaužās It karsta vasara, Un ziema, bārgajā plātas Tev mazā sirsniņā. Tas pāries citā veida, Tu mīļā Spodrainīt’! Uz vaidziņiem ziemels rāpsies, Un ziedons sirsniņā. Auseklis
Aklais dzejnieks Tu dziedi vēl par mīlestību, Tu runā vēl iz pilnas sirds: Vai tiešām spīd vēl silta saule, Vai prieks vēl citu acīs mirdz? Man šķiet, ka ziema ap man’ būtu, Man acis aklas, šaubīgs gars; Es domāju ar izmišanu, Ka zudis pēdjais saules stars. Tu dziedi vēl par mīlestību, Ved viņu šurp – […]
Atradums Es esmu atradis Kaut ko bezgala mīļu Un skaistu. Turu cieši cieši. Abām rokām. Lai neizgaistu! Atradums, Mans atradums Arī mani Cieši cieši tur. Es laimīgs čukstu: -Tu, tu tu! … Jāzeps Osmanis
Tu daiļā zvejnieka meita, Laiviņu malā dzen, Nāc pie man un sēdies man līdzās, Mēs krastā līgosim. Liec galvu man pie krūtīm, Un nebaidies it nemaz; Paļāvies allaž vienmēr Krākdamai jūriņai! Man sirds ir tā, kā jūra, Tā vētro, līgo, smaid’, Un daža skaista pērle Iekš viņas dziļumiem dus. Auseklis
Padebešos mēnestiņš. Mirdz kā liela sidrab’ sagta, Tumšus plūdus balina, Zelta starus viļņos kaisa. Vientuls klīstu krastmaliem, Tur kur balti viļņi vandās, Un es dzirdu ūdenī Dažu saldu vārdu čukstam. Visai gaŗa iraid nakts, Sirds vairs nevar klusu rimties Daiļās Nāras, nākat šurp, Rotājaties līksmā dejā! Galvu likšu klēpī jums, Miesu, dvēseli jums domu. Nāvē […]
Ak, ko tas mežs par manu mīlestību! Ak, ko tas mežs par manu mīlestību Tik drūmi šalc; es sen jau mīlu Un mūžam mīlēšu; es neuzticos Nevienam vairs, bet mīlu, mīlu… Es mīlu to, kam es visvairāk neuzticos: Es mīlu pāri spožu sapņu acu, Kas mani redzēja, bet nesaprata… Ko šalc tu, mežs, ko niekus […]
Kā steigā, kā trauksmē Ja es mīlu, manas dienas Blāzmainas gar logu iet- Viena klāt pie otras sienas, Aši steidz- te aust, te riet. Sirds man deg un asins kvēlo, Rokās briest kāds milzīgs spars. Katru brīdi- agro, vēlo- Dzied ap mani putnu bars… Ja es mīlu, naktis manas Nebeidzamās ilgās tvīkst, Sirds pēc ilgas […]
Mīļotā Es tevi iesmēlu akā, tik saudzīgi nesu mājās, ka jau pēc septiņiem soļiem man salapoja kājas. Es tevi iejāvu maizē tik nesteidzīgi un lēni, ka nemanot iemīciju mīklā pats savu ēnu. Es tevi ieliku krāsnī. Vai pusi dienas cepu, ar kreiso aci iztālēm no tevis nokozdams slepus. Tā aizsapņojos, tā mīlēju, ka it nekā […]
Tā ir dīvaina smarža- Atmiņā neizgaistoša Vairs nevaru atcerēties, Kas smaržoja tā: Vai tavi mati tai tālajā dienā, Kad pirmoreiz skūpsīju tos? Vairs nevaru atcerēties. Bet ik reizi, kad saku paldies Dzīvei par tevi Un tev par šo dzīvi, Uz mirkli aizveru acis, Lai justu, kā smaržo laime. Ziedonis Purvs