Arhīvs kategorijai 'pantiņi bērēm'
Svēta ir saule cilvēka acīs,
Kurš jau pret rietu dodas,
Bet kuram paši labākie vārdi
Otram- jaunākam rodas.
Neej prom uz debess malu —
Pilni dārzi lakstīgalu!
Nepamet šo zemi lēti —
Laukos rudzi, mieži sēti!
Te ir tavas mīļās ainas,
Te — tavs spēks un tavas vainas.
Ja kaut viena saite saista —
Neej! Pasaule vēl skaista.
Neej prom uz debess malu —
Pilni dārzi lakstīgalu!
Piemiņai
Aiz laikiem, aiz mūžības senas, sauc nebeidzams
sapņu ceļš kluss,
Un ceļā šai nebūs vairs bēdu, lai dzīvē še izšķīra
mūs,
Un ceļā šai nebūs vairs bēdu, lai dvēsele dziesmu
tev nes,
Mans dēls, tavu dzīvi es dziedu, bez tevis tik nabags es …
Aīda Niedra
Vienalga kāds cilvēks bijis,-
Trīsreiz viņš patiess dabā-
Kad viņš dzimst, kad viņš mirst
Un kad viņš jāapglabā.
V.Ļūdēns
Aiziet naktī vijolnieks
Ja dzīve tā no manis aizietu,
Kā tumšā naktī aiziet vijolnieks,
Tad, dziesmai izdziestot, es dzirdētu,
Ar asarām kā skumji mijas prieks.
”Jā, bij tāds vijolnieks, ” sirds skumtu tad,
”Bet tas- tas nespēlēs vairs it nekad.”
Antons Bārda
Tagad aukle- zeme cieta.
Šūpuļdziesmu dziedās nakts.
Bērniņ, Tavā dusas vietā
Mūsu saules mirdzums rakts.
Tēva piemiņai
Vientuļā mežā, kur reti dun gājēju soļi,
Iemaldās ceļinieks vēls, vai ogotājs vecs,
Aizmirstā kapsētā, grodi kur sabirst un oļi,
Noslēdzas mūžs tev, nu smiltis tevi sedz.
Karola Dāle