Par mīlestību un jāņtārpiņiem.
Mīlestība – kompromisa spēle,
Piedod… samierinies… visi tā…
Nav nevienam nokaltusi mēle,
”Nē” vietā kas bija teicis “jā”
Neieceri baltu zvaigzni tālē,
Nedomā, ka tev jau pieder viss!
Mīlestība – jāņtārpiņi zālē,
Divu jāņtārpiņu kompromiss…
Ko tu raudi, ko tu lūpās kod ?
Mīlestība neko nepiedod.
Apvainota, nežēlīgi salta
Debess velvē deg kā zvaigzne balta.
Spīgo baltais , tīrais, lepnais “jā”
Pāri jāņtārpiņu “visi tā…”.
Tuvu zemes skurbie ziedi tvan.
Tālu zvaigzne liesmo: ” Tici man !”