Jaungadā Svētku minūtes izkusa Sveču siltajā smaržā; Egles dvēsele aizgāja Atpakaļ zaļajā gāršā. Pārslas baltas kā cerība Pāri atmiņām klājas; Eju sagaidīt mierīga Ikdienu sabristām kājām. Velta Aizupe
Category: dzejoļi Ziemassvētkos
dzejoļi Ziemassvētkos, Ziemassvētku dzejoļi, Jaunā gada dzejoļi
Gribas, lai baltā pasaulē Balti sniegi snieg. Un uz baltiem lielceļiem Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos Baltas domas dzimst, Un lai baltās darbdienās Balti svētki ir. Imants Ziedonis
Es ticu mūžīgai apsnigšanai, Ticu saulgriežu sniegiem, Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk. Ticu Ziemassvētku brīnumam, Kuram dvēselē jāienāk. Skaidrīte Kaldupe
Ziemā ieejot Aizmirsti nedienas vakarējās. Ietinies putenī, ietinies vējā, Izej caur sarmoti baltu ciemu Uz savu ziemu. Spīgo pārsliņas sniega klēpī, Tur jau brīnumu brīnums ir slēpies. Zvaigznes staro tik augstu, augstu. Sasildi zemi ar savu plaukstu, Ar savu sirdi, ar savu gribu, Ar savu karsto mīlestību. Tad jau ziema neliksies spīva, Baltā dvēsele vienmēr […]
Ziemas miegs Kad dižegles baltajā azotē maza eglīte snauž,- klusi, tik klusi, klusītiņām zaķēns burkānu grauž. Un pazarē neknosās čiekuri un nebirst no pazarēm sniegs aiz bailēm, ka pusnaktī neaizbēg mazās eglītes miegs. Un lapsa tad cilpo uz pirkstgaliem un izsalcis negaudo vilks, jo cik tad mazajai eglītei tāds miedziņš ir ilgs? Laimonis Vāczemnieks
Svētku vēstules Ar baltas sveces liesmu Vēstules es rakstu Tiem, kuri ciemos atnāks, Tiem, kas neatnāks. Visgarākā būs manām bērnu dienām, ik mirklis, zvaigznēm apsēsts, ziedēs mirdzošāk. Vismīļākā būs zaļam egles zaram, pie mana loga klauvē gārša, mētrājs, sils, Ar ziemas putna dziesmu sirdī gaisma ienāk, Kad baltos cimdu rakstos ziemas vakars silst. Ar daudzu […]
Tad atnāk svētvakars Ir katram gadam laimes brīdis savs- kā katram rītam sava gaišā mala. Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss un pačukst tev par savu sapņu salu. Un katram gadam ir savs rūpju laiks- čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platas. Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs, un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus… Vēl […]
Svētku brīnums Tāds klusums dziļš. Vien gaisā virmo gaidas. Tūlīt jau brīnums nāks, Tūlīt. To ļoti gaidām. Kļūs cilvēks apgarots, Ne sīks un niecīgs. Šai svētku vakarā Viņš gavilēs it priecīgs. Viss raižu asums plaks, Viss netīkamais zudīs. Nāks klusa, svēta nakts, Ko katrs sevī jutīs. Vēl klusums dziļš. Vien gaisā virmo gaidas. To svētku […]
Vēlējums Jaunā gadā vēlu baltu sniegu,- lai pār brūcēm un pār grambām snieg, it kā šūpuļdziesmu – klusu, liegu, tīrs lai sapnis tiek un mierīgs miegs. Zinu, sadursmju un trokšņu steigā vēlējums tāds šķitīs sentiments,- modinātājs uzvilkts kliedz līdz beigām, uzsākts ritms neapturams dzen. Varbūt no šīs trakās riņķa spēles izraut Jaunais gads kaut brīdi […]
Pie Jaunā gada sliekšņa Un atkal gads ir aizvadīts. No tā, ko ņēmi tu un devi, Kas paliek tavā daļā līdz? Un atkal gads ir aizvadīts. Caur zariem tumsā zvaigznes trīc, Tu domās paliec viens ar sevi- No mūža gads ir aizvadīts. Tā stunda klāt, kad gadi mijas, Tu brīdi sevī raugies kluss: Vai tavas […]
Ziemassvētku vakarā Zinu tavu domiņu: ”Ziemassvētku vīriņ, nes Saldumiņus, konfektes- Pilnu, pilnu somiņu!” – Var jau našķēt’ mazuliet, Bet man tomēr labāk šķiet: ”Vīriņ zaļu bārdiņu, Ziemassvētku vakarā Ieliec bērna somiņā Daudz, daudz mīļu vārdiņu: Saldumiem ir mūžiņš īss,- Mīļi vārdi nezudīs.” Edvards Treimanis-Zvārgulis
Baltais Klusums Ļauj sirdij klusi saprast- Cik Dieva laiks šis svēts, Kad atkal ejam atrast, Kas bija pazaudēts. No bērna dienu miņām Kāds spožums iemirdzas! Ja atcerē pie viņām Sirds kādreiz kavējas. Jau plīvo sveču liesmās Zaļš egles svinīgums. Sirds augšup ceļas dziesmās: ”Ir dzimis glābējs mums!” Kārlis Eliass
Svētā nakts Jau torņos zvani svētvakaru junda. Rimst dienas troksnis, klāt lielā stunda, Kad mīlestība dzimst. Kāds dīvains mirdzums apklāj seju rievas, Ko rūpes arušas un bargās dzīves nievas. Viss ienaids rimst. Plaukst debess logos zvaigžņu puķes zvīļas, Tās zemi uzlūko kā mātes acis mīļas, Miers visu sedz. Un ļaužu lūpas senu dziesmu raisa Par […]
Sniegainā diena To skaisto brīžu dabā Nekad man neapnikt, Kad koki balti klājas Un lēni beidzis snigt. Kļūst domas miera pilnas Kā zari sniegainie, Ik pārslā zieds un zvaigzne Šķiet vienots lieglaimei. Bet ilgas klusinātas Kā strauts zem sniegiem tvirts- Vēl tālu laiks, vēl gana, Pirms veras zied un sirds. Austra Dāle
nu esmu es tik gaišs man liela laime kaiš es nezinu- kāpēc nu viss tiek pieminēts tā lāsteka, kas krīt pie akas spainis slīd pa lauku lēnām vien re, zila egle brien diez kur tā egle iet es veru acis ciet bet paliek viss tas pats balts, balts klusināts aug manī iekšā kāds balts koks […]
Ziemassvētki Vai tu dzirdi, vai tu mani?- Skan jau Ziemassvētku zvani… Laižas tie pa zvaigžņu āri, Laižas gavilēs tev pāri. Vai tu dzirdi vai tu jūti? Kur tu savas domas sūti? Galvu liec pie zemes pliena- Gaidi- ausīs atkal diena! Atkal diena būs ar tevi- Tai tu savu sirdi devi… Vai tu dzirdi, vai tu […]