Category: dzejoļi par dabu

Imants Ziedonis- dzeja

Drīz upēm skaidru ledu acīs liks. Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs. Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs bez gulbjiem un bez sniega debesīs. Imants Ziedonis

Astrīde Ivaska- dzejolis

Un tad iesāka pavisam lēni snigt. Es sabijos – varbūt kas glābjams, varbūt kas apsnieg bez manas ziņas Bet viss bij nokopts, ienests, paglābts. Viss, kas man aizsniedzams. Pat kaķis snauda man klēpī šai agrajā svētdienas rītā, kad iesāka pavisam lēni snigt. – Tik daudz apsnieg tālajā klusumā bez manas ziņas. Astrīde Ivaska

Fricis Bārda- dzejolis Bērzs rudenī

Bērzs rudenī Zemu līkst bērzs pilns rasas saltas, kā ceļinieks — piekusis, sērs. Trīc zara roka tik nogurusi: ai, gredzenu zaļo iā pametusi — — Ai, gredzenu zaļo nakts ragana ar ledainiem pirkstiem tam novilka. Raud piekusis ceļinieks klusītiņām, ar dzeltainām dzintara asarām. Fricis Bārda

dzejolis

Ēna Atkal viens bēg no savas ēnas Apstājies, dullais, tas esi tu pats, tā ir tava projekcija. Nepatīk? Tad vismaz taisi trepes un novāc Sauli, bet nebizo tā kā dulls. Ja nemāki trepes taisīt- baznīcā lien un lūdz dievu, to kungu, lai liek skapī to spīdekli. Dullais jož tālāk, un es abstulbis skatos, kā bēdzējs

dzejolis

Saknes Mēs strādājam neredzamas, jo mēs esam saknes. Pa miligramam, pa pilienam uzsūcam spēku- stumbram. Gan klusajos vasaras rītos, kad skaidri var dzirdēt putnus, gan ledainās decembra naktīs, kad zari čaukstošām balsīm tunā par uzticību, mēs strādājam. Vai esam laimīgas? Nezinām. Strādājam. Vailaime ir pats nepieciešamākais? Nezinām. Strādājam. Mēs zinām savu pienākumu un negribam trūdēt.

Ojārs Vācietis- dzejolis

Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis

Rūdolfs Blaumanis dzejolis- Salā

Salā Ap namu stūriem Peras vēju mātes Ledainie brunči Čirkst netīrais sniegs Zem kamanu sliecēm Un gājēju kājām. Nakts. Uz ielām deg uguns. Kā kāras mēles Dzeltenās liesmas Laizās ap čuguna restēm, Un visādi ļaudis Silda pie viņām Rokas un ģīmjus. Rūdolfs Blaumanis

Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close