dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Astrīde Ivaska- dzejolis

Un tad iesāka pavisam lēni snigt. Es sabijos – varbūt kas glābjams, varbūt kas apsnieg bez manas ziņas Bet viss bij nokopts, ienests, paglābts. Viss, kas man aizsniedzams. Pat kaķis snauda man klēpī šai agrajā svētdienas rītā, kad iesāka pavisam lēni snigt. – Tik daudz apsnieg tālajā klusumā bez manas ziņas. Astrīde Ivaska

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Fricis Bārda- dzejolis Bērzs rudenī

Bērzs rudenī Zemu līkst bērzs pilns rasas saltas, kā ceļinieks — piekusis, sērs. Trīc zara roka tik nogurusi: ai, gredzenu zaļo iā pametusi — — Ai, gredzenu zaļo nakts ragana ar ledainiem pirkstiem tam novilka. Raud piekusis ceļinieks klusītiņām, ar dzeltainām dzintara asarām. Fricis Bārda

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

dzejolis

Ēna Atkal viens bēg no savas ēnas Apstājies, dullais, tas esi tu pats, tā ir tava projekcija. Nepatīk? Tad vismaz taisi trepes un novāc Sauli, bet nebizo tā kā dulls. Ja nemāki trepes taisīt- baznīcā lien un lūdz dievu, to kungu, lai liek skapī to spīdekli. Dullais jož tālāk, un es abstulbis skatos, kā bēdzējs […]

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

dzejolis

Saknes Mēs strādājam neredzamas, jo mēs esam saknes. Pa miligramam, pa pilienam uzsūcam spēku- stumbram. Gan klusajos vasaras rītos, kad skaidri var dzirdēt putnus, gan ledainās decembra naktīs, kad zari čaukstošām balsīm tunā par uzticību, mēs strādājam. Vai esam laimīgas? Nezinām. Strādājam. Vailaime ir pats nepieciešamākais? Nezinām. Strādājam. Mēs zinām savu pienākumu un negribam trūdēt. […]

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis

Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis

Continue Reading