Drīz upēm skaidru ledu acīs liks. Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs. Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs bez gulbjiem un bez sniega debesīs. Imants Ziedonis
Category: dzejoļi par dabu
Dzejoļi par dabu
Un tad iesāka pavisam lēni snigt. Es sabijos – varbūt kas glābjams, varbūt kas apsnieg bez manas ziņas Bet viss bij nokopts, ienests, paglābts. Viss, kas man aizsniedzams. Pat kaķis snauda man klēpī šai agrajā svētdienas rītā, kad iesāka pavisam lēni snigt. – Tik daudz apsnieg tālajā klusumā bez manas ziņas. Astrīde Ivaska
Bērzs rudenī Zemu līkst bērzs pilns rasas saltas, kā ceļinieks — piekusis, sērs. Trīc zara roka tik nogurusi: ai, gredzenu zaļo iā pametusi — — Ai, gredzenu zaļo nakts ragana ar ledainiem pirkstiem tam novilka. Raud piekusis ceļinieks klusītiņām, ar dzeltainām dzintara asarām. Fricis Bārda
Ēna Atkal viens bēg no savas ēnas Apstājies, dullais, tas esi tu pats, tā ir tava projekcija. Nepatīk? Tad vismaz taisi trepes un novāc Sauli, bet nebizo tā kā dulls. Ja nemāki trepes taisīt- baznīcā lien un lūdz dievu, to kungu, lai liek skapī to spīdekli. Dullais jož tālāk, un es abstulbis skatos, kā bēdzējs […]
Saknes Mēs strādājam neredzamas, jo mēs esam saknes. Pa miligramam, pa pilienam uzsūcam spēku- stumbram. Gan klusajos vasaras rītos, kad skaidri var dzirdēt putnus, gan ledainās decembra naktīs, kad zari čaukstošām balsīm tunā par uzticību, mēs strādājam. Vai esam laimīgas? Nezinām. Strādājam. Vailaime ir pats nepieciešamākais? Nezinām. Strādājam. Mēs zinām savu pienākumu un negribam trūdēt. […]
Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis
Laiks Debesīs ir mazas Zvaigznītes, un Debesīs ir mazas Ābelītes. Un Augusta naktīs var Redzēt, kā no Debesīm mirdzoši Āboli krīt. Livars Jankovskis
Salā Ap namu stūriem Peras vēju mātes Ledainie brunči Čirkst netīrais sniegs Zem kamanu sliecēm Un gājēju kājām. Nakts. Uz ielām deg uguns. Kā kāras mēles Dzeltenās liesmas Laizās ap čuguna restēm, Un visādi ļaudis Silda pie viņām Rokas un ģīmjus. Rūdolfs Blaumanis