Mātei Pavisam tuvu pienākusi pie sava mūža robežas, Tu skaties atpakaļ uz pļavām, kur skraidīji kā meitēns mazs, Tu skaties atpakaļ uz upi, uz muižu upes līkumā, Uz savu pirmo skolas dienu – stāv rasā samirkusi tā Ar vilnas zeķēm pašadītām, ar pastaliņām dzeltenām… Brien mākoņi pa debess pļavu, snauž zemā logā runcis rāms, Tu […]
Category: dzejoļi par cilvēku
dzejoļi par cilvēku
Es neticu Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu traukusies uz tiem – Uz gaišiem logiem rudens naktī melnā, Uz oglītēm zem izdzisušiem pelniem… Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu steigusies uz tiem Ar lētticības palmu zaru rokā, Ar skaļu prieku un ar slēptām mokām. Es neticu, ka var bez […]
Skaidrība Es skaidri eju pretim savām beigām, Es. Velti neticat un smīnat jūs. Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs, Vai viesnīcā, kur dārgas segas trepēs Slēpj klusos soļus savās kabatās, No ūdens stingu mani izņems slepen Un palagu kā skūpstu pāri klās? Es nezinu. Un […]
Dod savu spēku! Dod savu ticību! Tas ir tas parastais- ”dod”! Dod man jaunību, Kad tā ir vējā, Dod man vakardienu, Kuru es nogulēju, Dod man – vienalga, ko, Bet tikai- dod! Un es sapņos redzu Tās divas lūpas analfabētes, Kuras zināja tikai- Ņem! Ojārs Vācietis
Var tautai pāri stāvēt, tautu nievājot, Var tautai pāri stāvēt, tautu saudzējot, Var tautai vidū stāvēt, tautu stiprinot. Es arī gribu tautas vidū būt. Ilze Binde
Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, vispār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters
Vai tev nav tā bijis, Ka pasaule šķiet tevis izgudrota, Kad ziedi un koki No zemes ir tevis saukti, Un tu nemaz neredzi, Cik daudz uz zemes ir draņķu. Un, ja arī redzētu, Nespētu atcerēties, kad esi tos taisījis. Nav- un viss. Ir tikai gaišais un varenais ”I R”- Gaišā saudzība vājam Un rentgena redzība […]
Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, virpār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters
Zvani. Šodien apzvana. Kaut ko apzvana… Šodien iezvana. Kaut ko iezvana… Šodien aizzvana. Kaut kur aizzvana daļu no manis. Šodien es iezvanos zvanā… Ojārs Vācietis
“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta, Slavas lauriem vaiņagota tu! Brīvība no augšienes tev ļauta, Centies izlietot šo brīvību!” Tā pa laikrakstiem un ballēm klaigā, Resni blēži tautai laimes sauc. Tauki baznīckungi lišķu vaigā Manās līdz un vēl jo vairāk kauc: “Latvji, latvji, dievbijīgu garu Dievs lai uztura ir turpmāk jums! Tad mums miers būs, tad […]
Mirkļi Skumji, kā mirst tie nesaredzamie mirkļi- par lodēm un domām ātrāk. Bet sastādīt paspēj laiku, dzīvi un cilvēku. Cilvēks ir būtne, kas sastāv no mirstošiem mirkļiem. Ojārs Vācietis
Briesmas Ar briesmām ir tāpat kā ar suņiem- bēdzējam iekodīs, no pretī ejošā bēgs. Taču ar cilvēkiem ir kā ar cilvēkiem- viņiem vispirms gribas bēgt. Ojārs Vācietis
Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo, Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj; Tie nolād alu, tie nolād sīvo Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj. Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo, Tie manīgi citu pūliņus slauc; Ar manšetēm baltām un apkakli stīvo Tie pasaules drūzmā kā valdnieki brauc. Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts, Tie […]