dzejoļi par cilvēku

Mātei Pavisam tuvu pienākusi pie sava mūža robežas, Tu skaties atpakaļ uz pļavām, kur skraidīji kā meitēns mazs, Tu skaties atpakaļ uz upi, uz muižu upes līkumā, Uz savu pirmo skolas dienu – stāv rasā samirkusi tā Ar v...

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Es neticu Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu traukusies uz tiem – Uz gaišiem logiem rudens naktī melnā, Uz oglītēm zem izdzisušiem pelniem… Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu steigusies uz tiem Ar lē...

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Skaidrība Es skaidri eju pretim savām beigām, Es. Velti neticat un smīnat jūs. Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs, Vai viesnīcā, kur dārgas segas trepēs Slēpj klusos soļus savās ...

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Dod savu spēku! Dod savu ticību! Tas ir tas parastais- ”dod”! Dod man jaunību, Kad tā ir vējā, Dod man vakardienu, Kuru es nogulēju, Dod man – vienalga, ko, Bet tikai- dod! Un es sapņos redzu Tās divas lūpas analfabētes, ...

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Var tautai pāri stāvēt, tautu nievājot, Var tautai pāri stāvēt, tautu saudzējot, Var tautai vidū stāvēt, tautu stiprinot. Es arī gribu tautas vidū būt. Ilze Binde

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, vispār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Vai tev nav tā bijis, Ka pasaule šķiet tevis izgudrota, Kad ziedi un koki No zemes ir tevis saukti, Un tu nemaz neredzi, Cik daudz uz zemes ir draņķu. Un, ja arī redzētu, Nespētu atcerēties, kad esi tos taisījis. Nav- un viss. Ir tikai gai...

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, virpār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Zvani. Šodien apzvana. Kaut ko apzvana… Šodien iezvana. Kaut ko iezvana… Šodien aizzvana. Kaut kur aizzvana daļu no manis. Šodien es iezvanos zvanā… Ojārs Vācietis

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta, Slavas lauriem vaiņagota tu! Brīvība no augšienes tev ļauta, Centies izlietot šo brīvību!” Tā pa laikrakstiem un ballēm klaigā, Resni blēži tautai laimes sauc. Tauki baznīckungi lišķu v...

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Mirkļi Skumji, kā mirst tie nesaredzamie mirkļi- par lodēm un domām ātrāk. Bet sastādīt paspēj laiku, dzīvi un cilvēku. Cilvēks ir būtne, kas sastāv no mirstošiem mirkļiem. Ojārs Vācietis

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Briesmas Ar briesmām ir tāpat kā ar suņiem- bēdzējam iekodīs, no pretī ejošā bēgs. Taču ar cilvēkiem ir kā ar cilvēkiem- viņiem vispirms gribas bēgt. Ojārs Vācietis

dzejoļi par cilvēku, DZEJOĻI:

Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close