Mijkrēslī
Vai tur ārā kas nečabēja?
Klau, vai nenodrebēja logs?
Likās, it kā kas garām skrēja,
Jeb vai tik vējā locījās žogs?
Sēdu un raugos krēslā, un gaidu,
Lēnām ar žēlumu pildās man krūts.
Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu:
Laimiņa klauvēja nupat pie rūts!
Kaut jel pretī tu viņai steidzies,
Tevi tā uzcerējuse bij!
Tukšā svētais brītiņš nu beidzies,
Jau ar citu tā gredzenus mij.