dzejoļi kāzās | DZEJOĻI:

Dzejolis kāzās.

Uz bērnību salauzti tiltiņi, Un aizbērti sudraba strautiņi; Jau dziesmiņa izskan tālumā Par bērnību teikām un pasakām. Jauns dzīves ceļš nu būs jāstaigā, Tik ne vairs ar pasaku varoņiem… Tur daudzreiz šaubas sirsniņu māks Un actiņas neviļus asarot sāks. Lai dvēsele skaidra tev paliktu, Un ticība dzīvē nezustu Tad šķiroties smelies no bērnības, Sev līdzi […]

Continue Reading

dzejoļi bērēs | DZEJOĻI:

Jāzeps Osmanis- dzejolis bērniem.

Slēpju paslēpes. Pirmais sniegs pa gaisu virmo, Nu es slēpošu pa pirmo! Skrienu priekšnamā- kur slēpes? Darbarīki, darba drēbes, Bet kur slēpes? Skrienu istabā kā bulta. Skatos aizdurvē, zem gultas. Kur ir slēpes?! Varbūt bēniņos? Nē, nava… Varbūt lejā pagrabstāvā? Kur tās slēpes?! Redzēju es vienu slēpi, Kad es nesu malkas klēpi. Žip! Uz malkas […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Jānis Poruks- dzejolis Ceļš

Ceļš Tu jautā: “Uz kurieni ejam? Vēl tāļu? Man kājas kūst.” Viens vienīgs ceļš mums priekšā, Tā galā sirdis lūst. Tu jautā: “Tā mīlestība?” Kur ir tā zvaigzne, kas mirdz Mums pirmajā brīdī pretī, Kad mīlēt vēlas sirds? Tu jautā: “Kur debesu vārti? Vēl tāļu? Man kājas kūst.” Ak, tuvu, jau tuvu tā vieta, Kur […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Par mīlestību un jāņtārpiņiem.

Par mīlestību un jāņtārpiņiem. Mīlestība – kompromisa spēle, Piedod… samierinies… visi tā… Nav nevienam nokaltusi mēle, ”Nē” vietā kas bija teicis “jā” Neieceri baltu zvaigzni tālē, Nedomā, ka tev jau pieder viss! Mīlestība – jāņtārpiņi zālē, Divu jāņtārpiņu kompromiss… Ko tu raudi, ko tu lūpās kod ? Mīlestība neko nepiedod. Apvainota, nežēlīgi salta Debess velvē […]

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Astrīde Ivaska- dzejolis

Un tad iesāka pavisam lēni snigt. Es sabijos – varbūt kas glābjams, varbūt kas apsnieg bez manas ziņas Bet viss bij nokopts, ienests, paglābts. Viss, kas man aizsniedzams. Pat kaķis snauda man klēpī šai agrajā svētdienas rītā, kad iesāka pavisam lēni snigt. – Tik daudz apsnieg tālajā klusumā bez manas ziņas. Astrīde Ivaska

Continue Reading

dzejoļi par cilvēku | DZEJOĻI:

Ārijas Elksnes dzejolis- Mātei

Mātei Pavisam tuvu pienākusi pie sava mūža robežas, Tu skaties atpakaļ uz pļavām, kur skraidīji kā meitēns mazs, Tu skaties atpakaļ uz upi, uz muižu upes līkumā, Uz savu pirmo skolas dienu – stāv rasā samirkusi tā Ar vilnas zeķēm pašadītām, ar pastaliņām dzeltenām… Brien mākoņi pa debess pļavu, snauž zemā logā runcis rāms, Tu […]

Continue Reading

dzejoļi par dzīvi | DZEJOĻI:

Ārijas Elksnes dzejolis

Laikam četras sveces ar tumsu runā, Bet varbūt četras puķes pret pusnakti zied, Bet varbūt četras meitenes kailas peldēties iet? Neko nevar skaidri zināt, Atliek vienīgi minēt… Laikam čiekuri četri krīt sūnā, Bet varbūt četri putni pret logu ar spārniem sit, Bet varbūt asaras četras pa grumbainu vaigu rit? Neko nevar skaidri saprast. Tik īsa […]

Continue Reading

dzejoļi par cilvēku | DZEJOĻI:

Ārijas Elksnes dzejolis- Es neticu

Es neticu Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu traukusies uz tiem – Uz gaišiem logiem rudens naktī melnā, Uz oglītēm zem izdzisušiem pelniem… Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu steigusies uz tiem Ar lētticības palmu zaru rokā, Ar skaļu prieku un ar slēptām mokām. Es neticu, ka var bez […]

Continue Reading

dzejoļi par dzīvi | DZEJOĻI:

Aleksandra Čaka dzejolis

Sirdi es savu … Sirdi es savu jums atdevis visu un tikai tukšumu saņēmis pretī. O, kuru gadu jau apkārt, kuru viļņo šīs tukšums klajs. Maijs kuram smaidot nepārslīd pāri nekad. Tikai tad, kad es briesmīgi lamājies esmu un čīkstējis, Jūsu tukšuma lava gūlusies pāri par manu galvu Ka veldzinošs plāksteris. Aleksandrs Čaks

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Fricis Bārda- dzejolis Bērzs rudenī

Bērzs rudenī Zemu līkst bērzs pilns rasas saltas, kā ceļinieks — piekusis, sērs. Trīc zara roka tik nogurusi: ai, gredzenu zaļo iā pametusi — — Ai, gredzenu zaļo nakts ragana ar ledainiem pirkstiem tam novilka. Raud piekusis ceļinieks klusītiņām, ar dzeltainām dzintara asarām. Fricis Bārda

Continue Reading

DZEJOĻI:

Aleksandrs Čaks- dzejolis Šovakar

Šovakar Šovakar gribas man sapņot par visu, kas augstāks par torņiem. Skvērā uz sola – uz sola, kur garām rūc tramvajs, vai nejūti smaržas no pļavām brīnišķi vāras un maigas kā lietus? Droši tur bērzi debesīs zilās stāv balti kā naktskreklos. Jasmīni smaržo. Govis nopūšas kūtīs. Šķūnīšos mazos kā alga varētu iegrimt tur sienā, skūpstošā […]

Continue Reading