Zibeņos patīk skatīties, pērkonā klausīties, bet arī gan tikai tad, kad tie nestāv virs pašu galvām.
Reinis Kaudzīte
Arhīvs kategorijai 'aforismi par dabu'
Apvāršņa malā debess saskaras ar jūru, bet debess tuvums negaismo jūru. Tur tālu pamalē neredzama milža roka izlējusi tintes pudeli: nedzīvs debess mēļums saskaŗās ar ūdens smago pelēkumu.
Puķes ir dabas skaistākie vārdi un hieroglifi, ar kuriem tā dara zināmu, cik mēs tai esam mīļi.
Muļķīgi ir stādīt koku ar saknēm uz augšu, bet pēc tam žēloties par sliktu augsni.
Ar sitieniem no zemes var iegūt tikai putekļus, nevis ražu.
Zvaigznes nebaidās parādīties kā jāņtārpiņi.
Ja jums tīk dabu bojāt, sāciet tikai to labot.
Daba ir radījusi cilvēku, lai būtu, kas dabu dārgu tur un mīl, kas dabu apbrīno un saudzē.
Vīstošā, nopļautā zāle- tu rādi, cik skaisti vajag izdvašot dvēseli.
Folianti nodzeltē, pilsētu spožums nobāl, bet dabas grāmata ik gadus iznāk jaunā izdevumā.
H.K.Andersens