Category: pantiņi kāzām

Lai vienmēr ir radoša doma, Kas apvāršņa tālumos skrien, Lai esi kā jūra, kā joma, Kas dzintara pilna arvien!

melodija: ”Še kur līgo priežu meži” Kāzu līksmībā skan dziesmas Kuras dzied par draudzību Sirdis vieno mīlas liesmas Laimiņai un Albertam. Kopā viņi vēlas dzīvot Kopā dzīves ceļu iet Visas sāpes priekos pārvērst Skaistus mērķus nospraužot. Dienas naktīm strauji sekos Gadi nāks un atkal ies No sirds jaunam pārim vēlam: ”Laime lai jums līdzi iet”.

melodija: ”Didam, didam …” Šodien kausus rokā ņemam- didam Toas ar vīnu pilnus lejam- didam Laimai, Albertam mēs kāzas svinam Augstas laimes uzsaucam mēs- didam Ja laimiņa tu man dosi- didam Visu savu mīļumiņu- didam Tad mēs drīzi dzirdēsim tos sakam: Lai uz citiem svētkiem nākam atkal. Albert, ņemi savu sievu- didam Turi rokās viņu

melodija: ”Lai iedzeram, lai svinam” Šo dziesmu lai mēs dziedam Ar kāzām sakarā Kā padomu to sniedzam Jums šinī vakarā Lai sieva vienmār smaida Lai mīlīgs viņai vaigs Lai vīru mājās gaida Uz galda ēdiens svaigs Lai nav jums dienu rūgtu Lai mājās valda prieks Lai skūpstu nepietrūktu Kad atnāks mantinieks Šī dziesma nu ir

Vedēju apdziedāšana Vedējiņš lielījās: Maz ēdot, maz dzerot, Vērsi ēda ēdienā, Mucu dzēra dzērienā. Liela resna vedējīša Pa istabu grozījās: Kad sēdēja- sieka vieta, Kad gulēja- pūra vieta. Es redzēju sveķu celmu Kūpam vien, nedegam: Es redzēju vedējiņu Snaužam galda galiņā. Ai, vedēji, vedējiņi, Kāda slava jums atnāca? Jums atnāca tāda slava: Pirtī pliki kāvušies.

Brūtes tēva un mātes apdziedāšana. Sievas māte priecājās Labu znotu dabūjusi; Priecājies, priecājies, Labam laba līgaviņa. Es tai meitu māmiņai Reiz uz reizes klanījos, Kad meitiņa ragavās, Tad šai knipi parādīju. Māte mani mazu kūla, Nu kuļ lielu sievas māte; Velns parautu sievas māti, Naudu dotu nabagiem. Vakar mani sievas māte Zaķa gaļu ēdināja. Dievs

Vīra radu (vedējiņu) apdziedāšana. Kas tie tādi, vedējiņi, Spaļi vien, spaļi vien; Kad vējiņš iesapūta, Tad spalīši izputēja. Vedējiņu meitiņām Zili krekli mugurā: Tupēdamas velējušas Siventiņa silītē. Tā dziedāja vīra māsa, Kā lielaja jūra krāca; Smalki dzied mūs māsiņa Kā bitīte ābolā. Ko tie mūsu vedējiņi Cits uz citu raudzījās? Tie jau bija goda drēbes

Kas izdomāja puķes?- Laime. Kas izdomāja smaržu?- Mīla. Rainis

Kas pateikt var, ko par laimi sauc, Tam viņa vēl nav dzimusi. Rūdolfs Blaumanis

Sievas radu (panāksnieku) apdziedāšana. Pūtiet visi raibi kaķi Ar misiņa stabulēm: Nu sanāca panāksnieki Ar tām darvas biksītēm. Desa skrēja pa galdiņu, Līkumiņus me’tādama; Gan mācēja panāksnieki Desai galu padarīt. Ko tie mūsu kaķi ņaud Pa ārdiem staigādami? Panāksnieki dēliņiem Peļu ādas kažociņi. Panāksnieku vecas meitas Te atnāca rādīties; Vedējiņu jaunie puiši Ne virsū neskatās.

Brūtgānu tēva un mātes apdziedāšana. Nāc ārā, dēla māte, Lai mēs tevi apskatam, Vai nav ragi tev pierē, Vai nav aste pakaļā. Liec, māmiņa, jaunas kājas Pie tās vecās pakaļiņas, Vedīs tevi vedekliņa Plāniņā dancināt. Simtu reizes paldies saku Tā dēliņa tētiņam, Ka tas manu arājiņu Pa prātam audzināja. Ne tik lielu, ne tik mazu,

Mēs nevaram noteikt ne laiku nedz vietu, saulei kur tecēt, mēnesim skriet, un tas jau nav vajadzīgs, ja varam viens otram pasaulē garām nepaiet.

Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close