Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Arhīvs kategorijai 'pantiņi kāzām'
melodija: ”Še kur līgo priežu meži”
Kāzu līksmībā skan dziesmas
Kuras dzied par draudzību
Sirdis vieno mīlas liesmas
Laimiņai un Albertam.
Kopā viņi vēlas dzīvot
Kopā dzīves ceļu iet
Visas sāpes priekos pārvērst
Skaistus mērķus nospraužot.
Dienas naktīm strauji sekos
Gadi nāks un atkal ies
No sirds jaunam pārim vēlam:
”Laime lai jums līdzi iet”.
Vas’ras plauksmē kāzas svinot
Mūžu krāšņi dzīvosiet
Kāzu dienu jautri svinot
Prieka pilni līksmosiet
Vienreiz dzīvē skaistas kāzas
Vienreiz dzīvē cilvēks mīl
Atceroties kāzu dienu
Priekā lai jums staro sirds
No sirds vēlam jaunam pārim
Zelta kāzas piedzīvot
Savās sirdīs visu mūžu
Mīlestību saglabāt
Prieka pilni svinam kāzas
Prieka pilni līksmojam
Jaunam paŗim tad par godu
Pacelsim: Lai dzīvo sveiks!
melodija: ”Didam, didam …”
Šodien kausus rokā ņemam- didam
Toas ar vīnu pilnus lejam- didam
Laimai, Albertam mēs kāzas svinam
Augstas laimes uzsaucam mēs- didam
Ja laimiņa tu man dosi- didam
Visu savu mīļumiņu- didam
Tad mēs drīzi dzirdēsim tos sakam:
Lai uz citiem svētkiem nākam atkal.
Albert, ņemi savu sievu- didam
Turi rokās viņu cieši- didam
Ja līdz mūža vakaram tā iesiet
Vienmēr dzīvē abi jautri smiesiet.
Kausu izdzeriet līdz galam- didam
Mutē kaut ko rūgtu manām- didam
Vienīgi tik jums tas ir pa spēkam
Mutes dot- un tālāk kāzas svinam.
melodija: ”Lai iedzeram, lai svinam”
Šo dziesmu lai mēs dziedam
Ar kāzām sakarā
Kā padomu to sniedzam
Jums šinī vakarā
Lai sieva vienmār smaida
Lai mīlīgs viņai vaigs
Lai vīru mājās gaida
Uz galda ēdiens svaigs
Lai nav jums dienu rūgtu
Lai mājās valda prieks
Lai skūpstu nepietrūktu
Kad atnāks mantinieks
Šī dziesma nu ir galā
Vēl jāpasaka mums
Ka jaunā laulīb’s salā
Nu jāizkāpj ir jums.
Vedēju apdziedāšana
Vedējiņš lielījās:
Maz ēdot, maz dzerot,
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
Liela resna vedējīša
Pa istabu grozījās:
Kad sēdēja- sieka vieta,
Kad gulēja- pūra vieta.
Es redzēju sveķu celmu
Kūpam vien, nedegam:
Es redzēju vedējiņu
Snaužam galda galiņā.
Ai, vedēji, vedējiņi,
Kāda slava jums atnāca?
Jums atnāca tāda slava:
Pirtī pliki kāvušies.
Vedējiņi, vedējiņi,
Kur ir jūsu stabulītes?
Noķēruši sivēniņu,
Padusē kviecināja.
Brūtes tēva un mātes apdziedāšana.
Sievas māte priecājās
Labu znotu dabūjusi;
Priecājies, priecājies,
Labam laba līgaviņa.
Es tai meitu māmiņai
Reiz uz reizes klanījos,
Kad meitiņa ragavās,
Tad šai knipi parādīju.
Māte mani mazu kūla,
Nu kuļ lielu sievas māte;
Velns parautu sievas māti,
Naudu dotu nabagiem.
Vakar mani sievas māte
Zaķa gaļu ēdināja.
Dievs dod tev, sievas māte,
Kā zaķim nolēkāt.
Sakalt’s kazas kažociņš,
Tas grib labi smērējams;
Apsaskaita sievas tēvs,
Tas grib labi godājams.
Kas bij balts nevelēts?
Kas mīlēts neauklēts?
Gulbīts balts nevelēts,
Znotiņš mīļš neauklēts.
Vīra radu (vedējiņu) apdziedāšana.
Kas tie tādi, vedējiņi,
Spaļi vien, spaļi vien;
Kad vējiņš iesapūta,
Tad spalīši izputēja.
Vedējiņu meitiņām
Zili krekli mugurā:
Tupēdamas velējušas
Siventiņa silītē.
Tā dziedāja vīra māsa,
Kā lielaja jūra krāca;
Smalki dzied mūs māsiņa
Kā bitīte ābolā.
Ko tie mūsu vedējiņi
Cits uz citu raudzījās?
Tie jau bija goda drēbes
Cits no cita tapināj’ši.
Vedējiņu meitiņām
Visām spici deguntiņi,
Visas šķirbas izostījšas,
Circenīšus meklēdamas.
Kas izdomāja puķes?- Laime.
Kas izdomāja smaržu?- Mīla.
Kas pateikt var, ko par laimi sauc,
Tam viņa vēl nav dzimusi.
Sievas radu (panāksnieku) apdziedāšana.
Pūtiet visi raibi kaķi
Ar misiņa stabulēm:
Nu sanāca panāksnieki
Ar tām darvas biksītēm.
Desa skrēja pa galdiņu,
Līkumiņus me’tādama;
Gan mācēja panāksnieki
Desai galu padarīt.
Ko tie mūsu kaķi ņaud
Pa ārdiem staigādami?
Panāksnieki dēliņiem
Peļu ādas kažociņi.
Panāksnieku vecas meitas
Te atnāca rādīties;
Vedējiņu jaunie puiši
Ne virsū neskatās.
Panāksnieku dziedāšana
Tā kā ratu čīkstēšana;
Kad dziedāja vedējiņi,
Ērģelēt ērģelēja!