No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
Arhīvs kategorijai 'dzejoļi kāzās'
Mīlas rokā ir divi svari:
Zemes un debesu.
Tie katru dienu viens otro mēru.
Gan mīla, gan naidā zvēro,
Viens otru saldināt, sāpinot,
Viens otru kāpinot
Pāri pār cilvēka iespēju.
Kopīgā dziesma (mierizlīgšana)
Tā nebija mana vaina,
Ka es kāzas apdziedāju;
Jaunā pāra vaina bija,
Ka tas mani aicināja.
Dziesmu dziedu, kāda ir,
Ne tā manis darināta;
Vecā māte aizkrāsnē,
Tā dziesmiņas darināja.
Mūsu puse jūsu pusi
Uzvarēt uzvarēja:
Mūsu puse nolīgoja,
Jūsu puse nočabēja.
Saderam mēs radiņi,
Saderam saderami,
Neba mēs visu mūžu
Ienaidiņu turēsim.
Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus
daudz ilgāk.
Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemesis,
Tik mīlestība ir un būs.