Vīra radu (vedējiņu) apdziedāšana.

Kas tie tādi, vedējiņi,
Spaļi vien, spaļi vien;
Kad vējiņš iesapūta,
Tad spalīši izputēja.

Vedējiņu meitiņām
Zili krekli mugurā:
Tupēdamas velējušas
Siventiņa silītē.

Tā dziedāja vīra māsa,
Kā lielaja jūra krāca;
Smalki dzied mūs māsiņa
Kā bitīte ābolā.

Ko tie mūsu vedējiņi
Cits uz citu raudzījās?
Tie jau bija goda drēbes
Cits no cita tapināj’ši.

Vedējiņu meitiņām
Visām spici deguntiņi,
Visas šķirbas izostījšas,
Circenīšus meklēdamas.