Ziemassvētkos Ko tu vairies no sirdēstu saimes! Visas sāpes reiz beidzas un klīst. Nav neviena, kas nepazīst laimes, Nav neviena, kas mūžīgi nīst. Tas, kas pasaulei dzīvību devis, Šinī naktī no mūžības cēls, Zvaigžņu apmirdzēts, atnāks pie tevis Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls. Jānis Ziemeļnieks
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Svētā naktī Šai svētā natī zem’ un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas, Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo, Pār visu miera siltie spārni klājas. Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas, Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot, Šī nakts ļauj aizmirst visas, visas bēdas Un māca tevi mīlot visu piedot. Šī […]
Ziemas miegs Zaķēns mežā ezi sauc: -Kur gan palicis mans draugs? Sniegi snieg un puteņo! Kā lai tagad atrod to?- Vāverīte kokā smej: -Velti draugu meklēt ej. Kamēr sals un kamēr sniegs, Ezim mežā ziemas miegs. Dzidra Rinkule-Zemzare
Kad ciemos iet -Pa puteņu aizpūstu taku, bez vienas pēdas, bez ceļa, kas tur pār sniegiem tik dūšīgi veļas? -Tur rūķis iet ciemos pie irbes otras kupenas malā, un nes viņš droši un apņēmīgi rūķa puķi- sārtu pušķi cepures galā. Uldis Auseklis
Svečošanās Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Svecītei ir sava liesmiņa, tā ir svecītes sirsniņa. Apraujas svecītes liesmiņa- apstājas svecītes sirsniņa. No kā tev acīs tā liesmiņa- tā ir svecītes dziesmiņa. Paliek tev acīs smiedama, ar tevi tālāk iedama. Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Ojārs Vācietis
Jāpārcieš Visas svina smagās bēdas, Žēlabas, kas žņaudz un ēdas, Visa melnā nelaime, kas draud, Jāpārcieš un jānoraud. Vieniem lemtas miera mājas, Otri dzīves vidū stājas Meklēt prieka,- bēdas, ko tā rieš, Jānoraud un jāpārcieš. Rūdolfs Blaumanis
Zvani. Šodien apzvana. Kaut ko apzvana… Šodien iezvana. Kaut ko iezvana… Šodien aizzvana. Kaut kur aizzvana daļu no manis. Šodien es iezvanos zvanā… Ojārs Vācietis
Cik manai laimei vajag? Varbūt nekā, nekā… Vien aizklīst laukā klajā kā baigā pasakā, kur vējš un vilki ārdās un sniegputenis kauc. Kur mani vārdā pat māte nenosauc. Tur manas īstās mājas. Vien tur es varu būt! … Un, ja man slikti klājas,- man nav nekā par grūtu. Leons Briedis
paldies es stāvēšu kājās pie apsēm un eglēm šīm es esmu pārnācis mājās zem naksnīgām debesīm tu zvaigzne krietnā un zaļā tu atved un nepiekrāp un vējš ir atsējies vaļā un sirds tik laimīgi sāp par visu kas dzīvē gadās līdz mēram ir samaksāts viss un nu mani vadās un vadās raibs izlijis mākonis Knuts […]
“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta, Slavas lauriem vaiņagota tu! Brīvība no augšienes tev ļauta, Centies izlietot šo brīvību!” Tā pa laikrakstiem un ballēm klaigā, Resni blēži tautai laimes sauc. Tauki baznīckungi lišķu vaigā Manās līdz un vēl jo vairāk kauc: “Latvji, latvji, dievbijīgu garu Dievs lai uztura ir turpmāk jums! Tad mums miers būs, tad […]
Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks, Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka, Un nākotne spoža kā saulītes vaigs. Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi, Viss mira, kas agrāk dārgs bij un svēts; Nu dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi, Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts. Un, […]
Mijkrēslī Vai tur ārā kas nečabēja? Klau, vai nenodrebēja logs? Likās, it kā kas garām skrēja, Jeb vai tik vējā locījās žogs? Sēdu un raugos krēslā, un gaidu, Lēnām ar žēlumu pildās man krūts. Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu: Laimiņa klauvēja nupat pie rūts! Kaut jel pretī tu viņai steidzies, Tevi tā uzcerējuse bij! […]
Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis
Mirkļi Skumji, kā mirst tie nesaredzamie mirkļi- par lodēm un domām ātrāk. Bet sastādīt paspēj laiku, dzīvi un cilvēku. Cilvēks ir būtne, kas sastāv no mirstošiem mirkļiem. Ojārs Vācietis
Briesmas Ar briesmām ir tāpat kā ar suņiem- bēdzējam iekodīs, no pretī ejošā bēgs. Taču ar cilvēkiem ir kā ar cilvēkiem- viņiem vispirms gribas bēgt. Ojārs Vācietis
Aizmirstais prieks Stājies vējš- Tik baigs, Kas nemierspārnus sita. Nāk klusumlaiks, Nāk Ziemassvētku miers Un sirdij gaisma cita. Nāk aizmirsts prieks. Zinaīda Lazda