Svētvakars Ir pagalms noslaucīts. Var viesi atnākt rīt. Kas atnāks? Debesis ar melniem mākoņmilžiem baismo. Dedz māte baltu sveci logā, Aizdedz guni pavardā, Un labie vārdi, ceļos nometušies, lūdzas: -Gaismu, gaismu, gaismu.- Ar liepu ziedu korāli nāk ciemos bite vēlā, Nav visas liepas nocirstas, Vēl daudzas ziedos, ziedos. Kāds klusiem soļiem staigā pagalmā, Vai tiešām […]
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Bērna lūgšana Es gribu pacelt acis Un klusi pateikties Par jauno, skaisto dienu, Ko dāvājis man Dievs. Un solījumu siltu Es Viņam gribu dot: Ar tīru skaidru sirdi Šo dienu nodzīvot. Valda Mora
Egles zars Zaļš egles zars uz balti klāta galda Par mīlestības mūžīgumu pauž, Un visā telpā ceļas smarža salda. Šķiet, Tava dzīvā roka mani glauž Un sapnim īstenību noliek blaku; Gars saskanīgi maigas ainas auž. Kāds miers un klusums! Ne vairs vārdu saku, Tik redzu: staro zaļais egles zars Un paver mūžību kā dziļu aku, […]
Par spīti naktij Kad gada visgarākās naktis nāk ar tumsu mūs biedēt, mēs katrs pa svecītei iededzam, lai liesmiņas tumsu kliedē. Katrs pa svecītei iededzam, lai tumsa bēg projām pa kaktiem. Katrs pa svecītei iededzam- par spīti naktij. Jānis Baltvilks
Gaidīšana Debesu liedegi sniegos, Pārslas uz zemi krīt. Ziemassvētki ir ceļā Pasauli sasildīt. Ziemassvētki ir ceļā Mieru dvēselēs aust, Tiek ar adventes laiku Katrai sirdij tas pausts. Katram svētības irklis Adventes laikā dots,- Ieairēt saules mirkļos, Mūžību vainagot. Kornēlija Apškrūma
Viesizrādes Mani piecēlis šorīt Trauksmains, neparasts svaigums. Baltas afišas vēstī: Rīgā viesojas maigums. Rīgā viesojas ilgas. Rīgā viesojas prieks. Dažas dienas, tik dažas Rīgā izrādes sniegs Sniegs. Māra Zālīte
Cepurīte Jauna, balta cepurīte Galvā puisēnam. Tagad silti, Tagad labi- Nesalst ausis tam. Sētas stabs to jautri vēro: -Brīnumi nu gan! Taisni tāda cepurīte Galvā arī man! Dzidra Rinkule-Zemzare
Laba slava sniedziņam Laba slava sniedziņam- Netrūkst ziemā draugu tam, Visi, visi gaida to, Visus sniedziņš ielīksmo. Rudzu asniņš priecājas, Silti, silti ietinas. Kas vairs viņu traucēt drīkst? Lauku sargā sniedziņš mīksts. Ābelīte zarus liec: -Vējiņ, mani neaiztiec! Manos zaros sniedziņš kluss Auklē jaunos pumpurus. Dzidra Rinkule-Zemzare
Ziemas miegā Visi eži miegā, Visi lāči sniegā. Visas peles alās, Klusums malu malās. Zivis guļ zem ledus, Bites tur, kur medus. Brūnaliņas kūtī, leduspuķes rūtī. Imants Lasmanis
Pirms Ziemassvētkiem Pirms Ziemassvētkiem runcis Francis klusi uz virtuvi zogas un, aizsējis priekšautu baltu, cep pēperkokus. Cep ķinkarainus, ķeburainus mēnestiņus- te deguniem strupiem, te gariem-, un zvaigznītes stūru stūriem staru stariem, cep ragainus, viltīgus velnēnus un gailīšus sekstēm jocīgām, un raibus ķinķēziņus ausīm spicīgām, spocīgām. Bet sirsniņas runcis ver rūpīgi krellēs un tad uz dāvanu […]
Kupenas māja Aiz pagalma žoga kupenas māja kupla kā vecmammas ķirbis. Tai kuplajā mājā no puteņiem slēpjas irbes Tai mājai durvis ir ciet, jo apkārt klīst spoki, un irbes baidās. Tai kuplajā mājā lej viņas Ziemassvētku svecītes un rūķīšus, tikai rūķīšus gaida. Uldis Auseklis
Gads Gan ar sniegiem, gan ar saliem, gan ar lauskiem skaļš- gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Zaļi balti strīpains pīrāgs- tāds ir katrs gads. Bet ir diena, kurā tīrāks vēlies būt tu pats. Visu atceries, kas bija un- kā tālāk ies. Visiem vajag gadu mijā kaut ko vēlēties. Augstu zvaigzni, […]
Svētā vēstnese Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts: Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts! No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem, Pa sniega lauku klusi nāca Tā, Un pāri Tai ar zvaigžņu miljoniem Kā ziedošs koks bij debess nirdzošā. Jānis Ziemeļnieks
Ticība Es ticu, ka ir debesis, Kur laimes bērni mīt, Kur saulīte daudz spožāki Un mīlīgāki spīd. Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk. Es ticu, ka ir laimība, Kas svētās liesmaš mirdz; Un, ja tā visa nebūtu, Vai justu mums tad sirds? Jānis Poruks
Ziemassvētku rūķītis Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaisu. Sētā nāk rūķīt’s Ar dāvanu maisu. Atnāca, nolika Priekšnamā klusi Un aizgāja tālāk Uz kaimiņu pusi. Ne manīja sētnieks, Ne ierējās suns,- Bet kur tas bij bijis, Gaiši iededzās guns. Vilis Plūdonis
Eglīte Aiz sniega lauka mežmalā Maza zaļskuju eglīte skumst… Jau vakars tumst, Krīt balti ziedi, Maza, maza eglīte micīti pin Baltu jo baltu… Spožais mēnestiņš Aiz meža nostājas Un nobrīnas: ”Mazai eglītei balta micīte, Balta micīte…” Eduards Lejgalietis