“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta,
Slavas lauriem vaiņagota tu!
Brīvība no augšienes tev ļauta,
Centies izlietot šo brīvību!”
Tā pa laikrakstiem un ballēm klaigā,
Resni blēži tautai laimes sauc.
Tauki baznīckungi lišķu vaigā
Manās līdz un vēl jo vairāk kauc:
“Latvji, latvji, dievbijīgu garu
Dievs lai uztura ir turpmāk jums!
Tad mums miers būs, tad vēl mūžu garu
Skaistā krēslībā būs zvejojums.”
Un mēs, jaunā audze, tautas ziedi,
Skrienam, kliedzam līdz ar tumsoņiem,
Un “kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi!”
Likums iesāk palikt studentiem.
Kauns bezgalīgs! Jo mēs skaidri redzam,
Kāds ir nolūks tautas vadoņiem:
Strādāt, kalpot, ticēt kā pa vecam,
Cienīt kungus – programs visiem tiem.
Un mēs sekojam, un godu dodam
Naudas maisiem, blēžiem riebīgiem,
Un, ko mazāk turīgu mēs rodam,
Pieskaitām pie rupjiem “knubiķiem”.