Skaidrība Es skaidri eju pretim savām beigām, Es. Velti neticat un smīnat jūs. Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs, Vai viesnīcā, kur dārgas segas trepēs Slēpj klusos soļus savās kabatās, No ūdens stingu mani izņems slepen Un palagu kā skūpstu pāri klās? Es nezinu. Un […]
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Satikšanās vieta Ap lāsteku laiku es saucu tevi un gaidīju lāsteku vietā. Lāstekas plīsa uz laimi. Ap vizbuļu laiku es saucu tevi un gaidīju vizbuļu vietā. Vizbuļi taisīja zemi par debesīm. Ābeļu laikā es nesaucu tevi. klusām gaidīju, kā gaida ābele. Ābele sniga kā ilgošanās. Ceriņu laikā es tikai ziedēju, garāmgājēji iestiga smaržu staignājā un […]
Jo tu esi tālāks, jo vajadzīgāks, Jo tu esi skarbāks, jo mīļojamāks, Jo tu esi stiprāks, jo saudzējamāks. Vienīgi ja tu esi vienaldzīgs Pret mani un visu pasauli- Tad esmu bezspēcīga. Ilze Binde
Nu vai nav brīnums – mēs, Kas bijām divi, tagad tikai viens, Viens vienīgs viens. Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs Var kopā salieties un kļūt kā viens, Nu zinu: divas būtnes ar tā var Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst. Aleksands Čaks
Mīlas kauss Kad mīlas kausu tu pie lūpām liec, Tad paskaties,cik zvaigžņu viņā laistās. Tad paraugies – vai sirds ir tava it kā zieds, Kas rasas pilns tiek lauzts? Bezgala skaistas,vai zib tur sārtas guntiņas? Ak,zini:tās asins lāses tavas! Tikai tās un zvaigžņu mirdza mīlu dara svētu. Kur neasiņo sirds,trūkst gaismas mūžīgās – Svied mīlas […]
Es skūpstu Tavas rokas – Tās darbā neapkūst. Es skūpstu Tavu pieri – Tev domas gaišas kļūst. Es skūpstu Tavas acis – Un ļaunu neredz tās. Es skūpstu Tavas lūpas – Tās sārtas iedegas. Tu uzziedi kā puķe – Aiz mīlas reibstu es. Mēs divi vien vairs esam Uz plašās pasaules. Jānis Jaunsudrabiņš
Mīlestība Un es atkal tevi ,neapjaustā ,saucu, Lietus lāsē ierakstīts tavs vārds; Vēja svilpē,bedelīgas spārnā, Mākonī,kas pazūd jūrā pīlādžsārts. Atnāc,paliec,mīlestība mana, Smilšu pulkstens līdzi jūras smiltīm slīd; Es vēl nepaguvu vienam dzērvju kāsim Tavu palaunaga maizi parādīt. Paņem putna ceļu šodien plaukstā- Vai tad atnāšanas brīdī darīt nemēdz tā? To visbrīnumaino piesaukt ļoti tuvu, Lietus […]
Gribas, lai baltā pasaulē Balti sniegi snieg. Un uz baltiem lielceļiem Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos Baltas domas dzimst, Un lai baltās darbdienās Balti svētki ir. Imants Ziedonis
Es ticu mūžīgai apsnigšanai, Ticu saulgriežu sniegiem, Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk. Ticu Ziemassvētku brīnumam, Kuram dvēselē jāienāk. Skaidrīte Kaldupe
Es savā zemē Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst- kā sniegpulksteņu pirmās taktis sniegā, kā pūcces vaidi sveču mēnesī. Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, ko jūsu rokas nenogurstot lej no tautas dziesmas nemaldīgiem ritmiem un putna balss, kas pieder pasaulei. No manas dziesmas nokaliet sev zvanu, […]
Dod savu spēku! Dod savu ticību! Tas ir tas parastais- ”dod”! Dod man jaunību, Kad tā ir vējā, Dod man vakardienu, Kuru es nogulēju, Dod man – vienalga, ko, Bet tikai- dod! Un es sapņos redzu Tās divas lūpas analfabētes, Kuras zināja tikai- Ņem! Ojārs Vācietis
Meža ceļš Un atkal tev priekšā ir ceļš, un iekšā ir tik daudz jauna, un pāri ir tik daudz no veca, un garām vairs nepaliek, kam, un cauri ir jādzīvo pašam, bet rokām ir vajadzīgs ap: ap tavu ozolu, tauta, ap tavu vidukli, vijīgā, ap tavu šūpuli, bērns, apkārt, apkārt un apkārt! O, rokām svēts […]
Var tautai pāri stāvēt, tautu nievājot, Var tautai pāri stāvēt, tautu saudzējot, Var tautai vidū stāvēt, tautu stiprinot. Es arī gribu tautas vidū būt. Ilze Binde
Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, vispār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters
Tu Tu pārāk bieži aizej. Tu pārāk reti nāc. Jau balta sazied maize Un vējš dzied savādāk. Tu skriešus skrēji kalnā. Man tevi nepanākt. Tu pārāk bieži aizej. Tu pārāk reti nāc. Ilze Binde
Vai tev nav tā bijis, Ka pasaule šķiet tevis izgudrota, Kad ziedi un koki No zemes ir tevis saukti, Un tu nemaz neredzi, Cik daudz uz zemes ir draņķu. Un, ja arī redzētu, Nespētu atcerēties, kad esi tos taisījis. Nav- un viss. Ir tikai gaišais un varenais ”I R”- Gaišā saudzība vājam Un rentgena redzība […]