Dod savu spēku!
Dod savu ticību!

Tas ir tas parastais- ”dod”!

Dod man jaunību,
Kad tā ir vējā,
Dod man vakardienu,
Kuru es nogulēju,
Dod man – vienalga, ko,
Bet tikai- dod!

Un es sapņos redzu
Tās divas lūpas analfabētes,
Kuras zināja tikai-
Ņem!

Ojārs Vācietis