Skaidrība

Es skaidri eju pretim savām beigām,
Es. Velti neticat un smīnat jūs.
Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā
Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs,

Vai viesnīcā, kur dārgas segas trepēs
Slēpj klusos soļus savās kabatās,
No ūdens stingu mani izņems slepen
Un palagu kā skūpstu pāri klās?

Es nezinu. Un eju. Jo man jāiet:
Pat smarža savu ceļu noiet prot.
Lai notekās pie smakām glābjas vājie —
Es nemācīšos ubagot.

Aleksandrs Čaks

nosūtīt teicienu draugam nosūtīt teicienu draugam

Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close