Mīļotā
Es tevi iesmēlu akā,
tik saudzīgi nesu mājās,
ka jau pēc septiņiem soļiem
man salapoja kājas.
Es tevi iejāvu maizē
tik nesteidzīgi un lēni,
ka nemanot iemīciju
mīklā pats savu ēnu.
Es tevi ieliku krāsnī.
Vai pusi dienas cepu,
ar kreiso aci iztālēm
no tevis nokozdams slepus.
Tā aizsapņojos, tā mīlēju,
ka it nekā neatceros.
Visu ziemu par mani smējās
pusotra circeņa pakrāsnes ceros…