Padebešos mēnestiņš.
Mirdz kā liela sidrab’ sagta,
Tumšus plūdus balina,
Zelta starus viļņos kaisa.
Vientuls klīstu krastmaliem,
Tur kur balti viļņi vandās,
Un es dzirdu ūdenī
Dažu saldu vārdu čukstam.
Visai gaŗa iraid nakts,
Sirds vairs nevar klusu rimties
Daiļās Nāras, nākat šurp,
Rotājaties līksmā dejā!
Galvu likšu klēpī jums,
Miesu, dvēseli jums domu.
Nāvē mani iedziedat,
Dzīvību iz krūtīm skūpstat!