Kā steigā, kā trauksmē
Ja es mīlu, manas dienas
Blāzmainas gar logu iet-
Viena klāt pie otras sienas,
Aši steidz- te aust, te riet.
Sirds man deg un asins kvēlo,
Rokās briest kāds milzīgs spars.
Katru brīdi- agro, vēlo-
Dzied ap mani putnu bars…
Ja es mīlu, naktis manas
Nebeidzamās ilgās tvīkst,
Sirds pēc ilgas kvēlošanas
Beidzot tā kā norimst drīkst.