Nepazīstamā Kurzemniece uzsmaidīja, zemgaliete pigu rāda. Varbūt gaida nepazīta vidzemniece kāda. Varbūt smaida nepazīta mīlestība kāda, nekad nekur nevienam vēl nebijusi tāda. Tālivaldis Treicis
Category: dzejoļi par mīlestību
dzejoļi par mīlestību
Mīlestība Iegāju naktī. Iznācu rītā, Cīruļdziesmām Piebārstītā. Iegāju zvaigznē, Pamodos mājās. Steiga durvis Virināja. Tālivaldis Treicis
Kad zvaigznes krīt Ir nakts un tālu rīts, Aiz sienas pulkstens skan, Un kāda zvaigzne man aiz loga krīt. Varbūt bij mīla tā, Ko pēkšņi liesmojam sirdī jūt, Lai zustu tālumā, kā zvaigzne zūd? Prieks, laime, mirklis grūts Te nāk, te garām slīd Tāpat kā zvaigznes krīt aiz loga rūts. Ak, zvaigznes krītošās, Varbūt tur, […]
Mīlestība Es jautāju mūžībai: kas mīlestība ir, kas ir viņa, neizprotamā? Un mūžība man deva šādu atbildi; Mīlestība un atziņa ir ir viens, un ciešanas ir viņu mērs. Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs. Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs. Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība […]
Krustcelēs Lai paliek glāsti, nejauši alkti, vārdi glaimīgi maigi, mirkļi, kas vēsi slīd! Pelēki zaļgans zalktis viltus puķē spīd. Vientuļš kaut kalnā dzenies- balto ēdelveisu mākoņos plūkt. Slava uzkrīt kā sniegputenis un kā lavīna brūk. Piecelies aprakts, ja kaut mazliet vēl mīlestība elpo tev zem sirds. Nebūs tad velti iets, ne bezcerīgi mirts. Alfreds Krūklis
Vārdos vieglāk pašam pazust, Kad tu citu meklēt aizej. Tikai nevar vārdiem vēlēt Izaugt laukā gardai maizei, Tikai nevar apinītim Aizliegt stabam apkārt tīties. Nevar arī tavai sirdij Pavēlēt, kurp neskatīties… Vai tas tiešām ir par mazu Lūgums, lai to sadzirdētu- Necel Neslej Nesamūrē Mūsu dārziem vidū sētu! Pasaki man vārdus trīs, Nerunā bez sava […]
Reiz nāksi tu Es ticu- reis būs kāds vakars, kad ābeles ziedēs kā kalnos sniegs. It visās takās, it visās priedēs degs sarkanas ilgas un svīres kliegs. Un kā caur tālumu nāks maijs, pilns lietus asaru,- tāpat caur vasaru reiz nāksi Tu… It visās takās, it visās priedēs degs sarkanas ilgas un svīres kliegs. Degs […]
es gribu kļūt par roku lēnu ja tevi kauninās vai rās es gribu pārvērsties par ēnu kad tevi saule dedzinās es gribu izkust ūdens malkā kad tava mute naktī žūs tai sevis atteikšanās alkā kas dara cilvēcīgus mūs es gribu saplīst priedes šķilā kad vējš nāk kaulos sniegu sēt būt novakarā zvaigzne zila ar kuru […]
Trīs vārdus Debess savu linumu nozied zilu, zilu, uz rokas kožoša rasa krīt- laiks, kad burvju vārdus ”es tevi mīlu” gribas pat akmenim pasacīt. Akmens saka akmenim, kreimene kreimenei, bet tev lūpas neveras it nemaz, noprasa jasmīns zaļš: -”Ak, vēl ne? Ak, vēl ne?- un visā baltumā saskaišas. Piesargies, kad debess nozied zilu, zilu- dzīve […]
Vienas zvaigznes man trūkst Vienas zvaigznes man debesīs trūkst. Katru vakaru saules rietā es pārskaitu viņas- vai katra mirdz savā vietā? Un allaž, kad mākoņu apiņi sarkani rūgst,- vienas zvaigznes man debesīs trūkst. Bet kāds aiz vārtiņiem tumsā iet, ne aicināts te, ne lūgts, un skumju, savādu dziesmu dzied. Bet man- vienas zvaigznes debesīs trūkst. […]
Dvēseļu valoda Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt, Ap mani savas rokas skauj, Liec tavām mīļām lūpām klusēt, Tik sajust vien šo brīdi ļauj. Lai mūsu dvēsles sarunājas Un teic, kas neizsakāms ir, Lai aizmirstības plīvurs klājas Pār mums, no pasaules mūs šķir. Lai mani tu, es tevi maldu Ka abi izredzēti mēs Tā kopā […]
Putns ar zīda asti Pie tevis atlidos putns ar zīda asti un svešā valodā neatlaidīgi prasīs, lai tu mācies lidot. Tu nesapratīsi un mācīsies visu ko citu. Putns sēdēs un zīda asaras raudās. No zīda asarām zīda magones izdīgs zem tevis, ar zīda rokām cels tevi augšup, bezspēkaino. Un nodrebēs tavu sirds sieniņu sarkanais zīds… […]
Tavu acu uguns Baltas ābeles zied. Balti mākiņi iet. Es redzu- tik balti, tik balti mākoņi iet. Zilas acis, zils lauks. Zilas acis Tev plaukst. Es redzu- tik zilas, tik zilas, laimīgas plaukst. Tavu acu uguns daudz ko man stāsta. Tavu acu uguns sapnī vēl glāsta… Tavu acu uguns atmiņas vēda. Tavu acu uguns aizmirst […]
kamēr vēl dreb mana roka kamēr dreb rokas ēna paliec joprojām paliec mulstoša karsta un lēna kamēr vēl esmu pie prāta paliec tu manā prātā paliec joprojām paliec balta un pasargāta Knuts Skujenieks
Kā zagšus Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Bez puteņiem un bez vētras Ir pavasaris atnācis: Zied lazdas, zaļo jau mētras. Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Tā, pašam nemanoti, Pret tevi iedegusēs sirds Un kvēlo nu ļoti, ļoti. Rūdolfs Blaumanis
Mīlestība Tu neteic kā augsti viesi: ”Es nākšu šodien vai rīt.” Ar meijām, ar vainadziņiem Tev’s nevar sagaidīt. Tu lūgšanas neievēro, Kā draugs, kas tālumā mīt. Kā kalponei nevar Tev uzsaukt: ”Tev jānāk parītu, rīt!” Tu neļauji ceļa un stundas Nevienam izzināt, Kā žubīte nolaižas zarā, Tu nāc- un esi klāt! Rūdolfs Blaumanis