Lai dienām Tavām Viegli vēja spārni, Un Tu pārlidot vari Grūtiem brīžiem pāri! Lai vakari Tavi Zvaigznes gaismā mirdz, Un sirdī Tavā Gaišs sapnis dzimst!
Category: pantiņi jubilejā
pantiņi dzimšanas dienā
Ar ticību brīnumam pasaulē raugies, Kaut zini – varbūt vispār to nav. Bet vai tad brīnums nav dzīve un draugi, Kas allaž par tevi nomodā stāv?
Tā liela māka- dot un neprasīt. Tā liela māka- cilvēcīgam būt. Tā liela māka- kopā būt ar ļaudīm. Un tomēr sevī- sevi saglabāt.
Man draugi tie, kas dziļāk domā, Kas dziļāk mīl un dziļāk nīst, Kas katru dienu jaunā lomā Un miera laimi neatzīst.
Tam, kas līdz galam piepildās Un dzīvē stāvot nepaliek, Mīt iekšā divas dzimšanas, Kas to caur dzīvi vada. Tā viena:- kad tas radīts tiek, Tā otra:- kad tas rada.
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim! Būs laime tad, ja pratīsim to dot! Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim! Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Vien draudzībai vara viskailāko zaru Par ziedošu brīnumu padarīt. Vien draudzība eņģeļa spārnus dod garam, Un aiznes pie zvaigznēm, kas debesīs mīt.
Lai tava sirds, kur tik daudz jūtu, Šo zemi mīlēt nenobeidz. Un vienmēr pasaule tev būtu, Kā zieds, kas veras pirmoreiz.
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien, Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien, Un pāri takām kad sniegpārslas krīt, Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Kaut kur ir pļava – Viena vienīgā pasaulē- Tava! Naktīs viņa Tev sapņos smaržo Un rītos vēl ilgi uz lūpām jūti medus garšu. Lai arī Tev pieder pļava, kurā tikai atliek ieiet Un, kur Tu būsi laimīgs.
Savā sirdī vienmēr nes Saules staru gaišāko, Tad Tu vienmēr pārvarēsi Dzīves ceļu grūtāko.
Mūžs kļūst kā zelta bišu drava, Kā dziļu sakņu pacelts ziedošs koks- Kam saule debesīs un ēna sava, Kas savā brīvībā pats sev vien žogs. Jānis Sudrabkalns
Ir jaunība kā pavasaris, Kas ābeļziedos reibst un kaist. Ja augļu pilni ābeļzari, Tad arī rudens būs tev skaists. Ziedēt, ziedēt un augļus nest, Pārtapt sēkliņā mazā. Iesakņoties un zarus plest, Neap-, nonosūnot! Jeronīms Stulpāns
Un zvaigznes izdejot no grīdas, No griestiem sauli izdziedāt, Un magonīšu gultu taisīt, Un rožu paladziņu klāt.
Kādu laimi, lai mēs vēlam, Lai tā spoži viz un mirdz? Ne no vārdu plūdiem cēliem,- Tik no mūsu siltās sirds.
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve, Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt. Un laimīgs ir tas, kas spēj par savu dzīvi, Kaut vienu labu rindu ierakstīt.