Pirmai mīlestībai katram brīv noraudāt pakaļ. Rūdolfs Blaumanis
Tag: Rūdolfs Blaumanis
Nekas tā neatsaldē cilvēku no cilvēka ātrāk un pilnīgāk kā spītīgi atraidīta labvēlība. Rūdolfs Blaumanis
Jāpārcieš Visas svina smagās bēdas, Žēlabas, kas žņaudz un ēdas, Visa melnā nelaime, kas draud, Jāpārcieš un jānoraud. Vieniem lemtas miera mājas, Otri dzīves vidū stājas Meklēt prieka,- bēdas, ko tā rieš, Jānoraud un jāpārcieš. Rūdolfs Blaumanis
Mijkrēslī Vai tur ārā kas nečabēja? Klau, vai nenodrebēja logs? Likās, it kā kas garām skrēja, Jeb vai tik vējā locījās žogs? Sēdu un raugos krēslā, un gaidu, Lēnām ar žēlumu pildās man krūts. Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu: Laimiņa klauvēja nupat pie rūts! Kaut jel pretī tu viņai steidzies, Tevi tā uzcerējuse bij! […]
Pagalam Es atkal staigāju pie taviem sāniem, Vienveidīgā, pie taviem sāniem Kā senos laikos, Kā senos, senos laikos. Tu roku liki manā karstā rokā- Te pulkstens tarkšķēdams sita. Es pamodos no saviem sapņu māņiem, Un sāpīgi prātā man krita: Tu tāļu, tāļu. Un ārā gar logu spēji Gaudoja, gaudoja vēji. Rūdolfs Blaumanis
Miedziņš sēdi, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā, Aijā, aijā, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā. Plūc puķīti, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Aijā, aijā, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Liec puķīti viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Aijā, āijā, viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Zu-zu-zu-zum! skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts, Aijā, aijā, skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts. […]
Aiz kalniņa mēnestiņis, Aijā, žūžū, Ripu, rāpu uzrāpoja, žūžū. Mēnestiņi, zilsvārcīti, Aijā, žūžū, Nenāc mūsu lodziņā, žūžū. Uz upīti pakalnē, Aijā, žūžū, Teci, teci klusiņām, žūžū. Tur stāv divi bārainīši, Aijā, žūžu, Zvaigžņotām actiņām, žūžū. Sēstaties laiviņā, Aijā, žūžū, Mēnestiņis vizinās, žūžū. Mēnestiņis vizinās, Aijā, žūžū, Aiz sudraba pavediena, žūžū. Rūdolfs Blaumanis
Salā Ap namu stūriem Peras vēju mātes Ledainie brunči Čirkst netīrais sniegs Zem kamanu sliecēm Un gājēju kājām. Nakts. Uz ielām deg uguns. Kā kāras mēles Dzeltenās liesmas Laizās ap čuguna restēm, Un visādi ļaudis Silda pie viņām Rokas un ģīmjus. Rūdolfs Blaumanis
Vakarā Grimst saules zelta laiva, Un krēslas ēnas dzimst, Tik mazais mākonītis Vēl kvēlo sārtin sārts. Dod savu mīļo roku, Uz augšu acis vērs, Raug tur to debestiņu- Tā mūsu laime mirdz. Rūdolfs Blaumanis
Dvēseļu valoda Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt, Ap mani savas rokas skauj, Liec tavām mīļām lūpām klusēt, Tik sajust vien šo brīdi ļauj. Lai mūsu dvēsles sarunājas Un teic, kas neizsakāms ir, Lai aizmirstības plīvurs klājas Pār mums, no pasaules mūs šķir. Lai mani tu, es tevi maldu Ka abi izredzēti mēs Tā kopā […]
Kā zagšus Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Bez puteņiem un bez vētras Ir pavasaris atnācis: Zied lazdas, zaļo jau mētras. Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Tā, pašam nemanoti, Pret tevi iedegusēs sirds Un kvēlo nu ļoti, ļoti. Rūdolfs Blaumanis
Mīlestība Tu neteic kā augsti viesi: ”Es nākšu šodien vai rīt.” Ar meijām, ar vainadziņiem Tev’s nevar sagaidīt. Tu lūgšanas neievēro, Kā draugs, kas tālumā mīt. Kā kalponei nevar Tev uzsaukt: ”Tev jānāk parītu, rīt!” Tu neļauji ceļa un stundas Nevienam izzināt, Kā žubīte nolaižas zarā, Tu nāc- un esi klāt! Rūdolfs Blaumanis