Dabūjis Dabūjis pasi un kļuvis cilvēks. Saskaitījis naudu un kļuvis bagāts. Nopircis mašīnu un kļuvis ātrs. Nopircis binokli un kļuvis tālredzīgs. Nodzīvojis dzīvi un kļuvis… Neteiksim, ka gluži nekas, bet diez kas nav. Kļuvis. Ojārs Vācietis
Tag: Ojārs Vācietis
Satikšanās vieta Ap lāsteku laiku es saucu tevi un gaidīju lāsteku vietā. Lāstekas plīsa uz laimi. Ap vizbuļu laiku es saucu tevi un gaidīju vizbuļu vietā. Vizbuļi taisīja zemi par debesīm. Ābeļu laikā es nesaucu tevi. klusām gaidīju, kā gaida ābele. Ābele sniga kā ilgošanās. Ceriņu laikā es tikai ziedēju, garāmgājēji iestiga smaržu staignājā un […]
Ne puķes, ne mantas- es tev dāvinu laiku. Gribi- stundu, dienu, gadu vai mūžu, neprasi tikai mūžību, tās nav nevienam. Mūžība ir nevienam nepiederoša, kaut gan ar to mēdz jokot, apsolot mūžam un mūžīgi mūžam. Solīt jau var, notikt tas nevar. Nemūžam Ojārs Vācietis
Gads Gan ar sniegiem, gan ar saliem, gan ar lauskiem skaļš- gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Zaļi balti strīpains pīrāgs- tāds ir katrs gads. Bet ir diena, kurā tīrāks vēlies būt tu pats. Visu atceries, kas bija un- kā tālāk ies. Visiem vajag gadu mijā kaut ko vēlēties. Augstu zvaigzni, […]
Svečošanās Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Svecītei ir sava liesmiņa, tā ir svecītes sirsniņa. Apraujas svecītes liesmiņa- apstājas svecītes sirsniņa. No kā tev acīs tā liesmiņa- tā ir svecītes dziesmiņa. Paliek tev acīs smiedama, ar tevi tālāk iedama. Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Ojārs Vācietis
Zvani. Šodien apzvana. Kaut ko apzvana… Šodien iezvana. Kaut ko iezvana… Šodien aizzvana. Kaut kur aizzvana daļu no manis. Šodien es iezvanos zvanā… Ojārs Vācietis
Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis
Mirkļi Skumji, kā mirst tie nesaredzamie mirkļi- par lodēm un domām ātrāk. Bet sastādīt paspēj laiku, dzīvi un cilvēku. Cilvēks ir būtne, kas sastāv no mirstošiem mirkļiem. Ojārs Vācietis
Briesmas Ar briesmām ir tāpat kā ar suņiem- bēdzējam iekodīs, no pretī ejošā bēgs. Taču ar cilvēkiem ir kā ar cilvēkiem- viņiem vispirms gribas bēgt. Ojārs Vācietis
Nebaidies, ka man šodien nav smieklu, es esmu bagāts un smejos ar skumjām, un bagāts es esmu tieši ar tevi, tik ļoti bagāts, ka drusciņ ir jāsaskumst taisni par to, ka tik daudz kā ir pārāk- gaišs līdz reibonim, laimīgs līdz sāpēm. Ojārs Vācietis
Liela laime ir ar sāpēm, liela mīla ir līdz sāpēm, kāpēc tad mums jābūt sīkiem, citi nodzīvo un nomirst, tādu lielu nejuzdami. Ojārs Vācietis
Ar to vien, ka tu vispār biji, mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots, un tā priekšā es noliecos bijīgi. Ojārs Vācietis
Trīs vārdus Debess savu linumu nozied zilu, zilu, uz rokas kožoša rasa krīt- laiks, kad burvju vārdus ”es tevi mīlu” gribas pat akmenim pasacīt. Akmens saka akmenim, kreimene kreimenei, bet tev lūpas neveras it nemaz, noprasa jasmīns zaļš: -”Ak, vēl ne? Ak, vēl ne?- un visā baltumā saskaišas. Piesargies, kad debess nozied zilu, zilu- dzīve […]
Putns ar zīda asti Pie tevis atlidos putns ar zīda asti un svešā valodā neatlaidīgi prasīs, lai tu mācies lidot. Tu nesapratīsi un mācīsies visu ko citu. Putns sēdēs un zīda asaras raudās. No zīda asarām zīda magones izdīgs zem tevis, ar zīda rokām cels tevi augšup, bezspēkaino. Un nodrebēs tavu sirds sieniņu sarkanais zīds… […]
Tev Man ir smeldzīga, smeldzīga nojauta, ka tā pasaule, kuru es dzīvoju, var daudz ātrāk par tavu būt nojaukta. To jau neprasa — patīk vai nepatīk, bet tu skumja un vientuļa nepaliec — kosmoss mīļuma palika nepateikts. Ar to vien, ka tu vispār man biji, mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots, un tā priekšā es […]
Tās puķes Ir vēl uz pasaules trauslums! Launaglaikā man pieskrēja meitene – vai es nevarot puķes paturēt. Puķes bij izmeklētas un izskatījās pēc nešejienes. Es sāku domāt – kāpēc viņa sarka. Pēc pāris stundām dusmoties – kur viņa kavējas? Vēl pēc pāris es nobijos – kas viņai noticis? Un tikai pašā vakarā sapratu – puķes […]