dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis Satikšanās vieta

Satikšanās vieta Ap lāsteku laiku es saucu tevi un gaidīju lāsteku vietā. Lāstekas plīsa uz laimi. Ap vizbuļu laiku es saucu tevi un gaidīju vizbuļu vietā. Vizbuļi taisīja zemi par debesīm. Ābeļu laikā es nesaucu tevi. klusām gaidīju, kā gaida ābele. Ābele sniga kā ilgošanās. Ceriņu laikā es tikai ziedēju, garāmgājēji iestiga smaržu staignājā un […]

Continue Reading

dzejoļi par dzīvi | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis

Ne puķes, ne mantas- es tev dāvinu laiku. Gribi- stundu, dienu, gadu vai mūžu, neprasi tikai mūžību, tās nav nevienam. Mūžība ir nevienam nepiederoša, kaut gan ar to mēdz jokot, apsolot mūžam un mūžīgi mūžam. Solīt jau var, notikt tas nevar. Nemūžam Ojārs Vācietis

Continue Reading

dzejoļi Ziemassvētkos | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis Gads

Gads Gan ar sniegiem, gan ar saliem, gan ar lauskiem skaļš- gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Zaļi balti strīpains pīrāgs- tāds ir katrs gads. Bet ir diena, kurā tīrāks vēlies būt tu pats. Visu atceries, kas bija un- kā tālāk ies. Visiem vajag gadu mijā kaut ko vēlēties. Augstu zvaigzni, […]

Continue Reading

dzejoļi Ziemassvētkos | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis Svečošanās

Svečošanās Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Svecītei ir sava liesmiņa, tā ir svecītes sirsniņa. Apraujas svecītes liesmiņa- apstājas svecītes sirsniņa. No kā tev acīs tā liesmiņa- tā ir svecītes dziesmiņa. Paliek tev acīs smiedama, ar tevi tālāk iedama. Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Ojārs Vācietis

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis

Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis Trīs vārdus

Trīs vārdus Debess savu linumu nozied zilu, zilu, uz rokas kožoša rasa krīt- laiks, kad burvju vārdus ”es tevi mīlu” gribas pat akmenim pasacīt. Akmens saka akmenim, kreimene kreimenei, bet tev lūpas neveras it nemaz, noprasa jasmīns zaļš: -”Ak, vēl ne? Ak, vēl ne?- un visā baltumā saskaišas. Piesargies, kad debess nozied zilu, zilu- dzīve […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- Putns ar zīda asti

Putns ar zīda asti Pie tevis atlidos putns ar zīda asti un svešā valodā neatlaidīgi prasīs, lai tu mācies lidot. Tu nesapratīsi un mācīsies visu ko citu. Putns sēdēs un zīda asaras raudās. No zīda asarām zīda magones izdīgs zem tevis, ar zīda rokām cels tevi augšup, bezspēkaino. Un nodrebēs tavu sirds sieniņu sarkanais zīds… […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Ojāra Vācieša dzejolis- Tev

Tev Man ir smeldzīga, smeldzīga nojauta, ka tā pasaule, kuru es dzīvoju, var daudz ātrāk par tavu būt nojaukta. To jau neprasa — patīk vai nepatīk, bet tu skumja un vientuļa nepaliec — kosmoss mīļuma palika nepateikts. Ar to vien, ka tu vispār man biji, mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots, un tā priekšā es […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Ojāra Vācieša dzejolis- Tās puķes

Tās puķes Ir vēl uz pasaules trauslums! Launaglaikā man pieskrēja meitene – vai es nevarot puķes paturēt. Puķes bij izmeklētas un izskatījās pēc nešejienes. Es sāku domāt – kāpēc viņa sarka. Pēc pāris stundām dusmoties – kur viņa kavējas? Vēl pēc pāris es nobijos – kas viņai noticis? Un tikai pašā vakarā sapratu – puķes […]

Continue Reading