Tās puķes
Ir vēl uz pasaules
trauslums!
Launaglaikā
man pieskrēja meitene –
vai es nevarot
puķes paturēt.
Puķes bij izmeklētas
un izskatījās
pēc nešejienes.
Es sāku domāt –
kāpēc viņa sarka.
Pēc pāris stundām
dusmoties –
kur viņa kavējas?
Vēl pēc pāris
es nobijos –
kas viņai noticis?
Un tikai pašā vakarā
sapratu –
puķes bija dotas
paturēt.
Pavisam.
Ojārs Vācietis