Vajag liela spēka, lai vētrā drāztos uz priekšu, bet vajag divkārša spēka, lai vētrā paliktu uz vietas. Arvīds Grigulis
Brūtes tēva un mātes apdziedāšana. Sievas māte priecājās Labu znotu dabūjusi; Priecājies, priecājies, Labam laba līgaviņa. Es tai meitu māmiņai Reiz uz reizes klanījos, Kad meitiņa ragavās, Tad šai knipi parādīju. Māte mani mazu kūla, Nu kuļ lielu sievas māte; Velns parautu sievas māti, Naudu dotu nabagiem. Vakar mani sievas māte Zaķa gaļu ēdināja. Dievs […]
Vīra radu (vedējiņu) apdziedāšana. Kas tie tādi, vedējiņi, Spaļi vien, spaļi vien; Kad vējiņš iesapūta, Tad spalīši izputēja. Vedējiņu meitiņām Zili krekli mugurā: Tupēdamas velējušas Siventiņa silītē. Tā dziedāja vīra māsa, Kā lielaja jūra krāca; Smalki dzied mūs māsiņa Kā bitīte ābolā. Ko tie mūsu vedējiņi Cits uz citu raudzījās? Tie jau bija goda drēbes […]
Kas izdomāja puķes?- Laime. Kas izdomāja smaržu?- Mīla. Rainis
Kas pateikt var, ko par laimi sauc, Tam viņa vēl nav dzimusi. Rūdolfs Blaumanis
Greizsirdīgie allaž raugās tālskatī, kas visas sīkas lietas padara lielas, rūķīšus pārvērš par milžiem, minējumus- par īstenību. Servantess
Nekas uz šīs zemes nav vienāds, ne upe, ne jūra, ne krasts. Katram mirklim, stundai un dienai piemīt kas savs un neparasts. Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks, vētru un viļņu glaudīts, mirdz savādāks. Katrs cilvēks pasaulē plašā ir tik dažāds, kā cits neviens.
Saknes pazemē neprasa atalgojumu par to, ka tās padara zarus auglīgus. Rabindranats Tagore
Ego nihil timeo, quia nihil habeo. Ne no kā nebaidos, jo nekas man nepieder.
Sievas radu (panāksnieku) apdziedāšana. Pūtiet visi raibi kaķi Ar misiņa stabulēm: Nu sanāca panāksnieki Ar tām darvas biksītēm. Desa skrēja pa galdiņu, Līkumiņus me’tādama; Gan mācēja panāksnieki Desai galu padarīt. Ko tie mūsu kaķi ņaud Pa ārdiem staigādami? Panāksnieki dēliņiem Peļu ādas kažociņi. Panāksnieku vecas meitas Te atnāca rādīties; Vedējiņu jaunie puiši Ne virsū neskatās. […]
Brūtgānu tēva un mātes apdziedāšana. Nāc ārā, dēla māte, Lai mēs tevi apskatam, Vai nav ragi tev pierē, Vai nav aste pakaļā. Liec, māmiņa, jaunas kājas Pie tās vecās pakaļiņas, Vedīs tevi vedekliņa Plāniņā dancināt. Simtu reizes paldies saku Tā dēliņa tētiņam, Ka tas manu arājiņu Pa prātam audzināja. Ne tik lielu, ne tik mazu, […]
Kas nerada, tam nav ne darbs, ne dusa. Tik pelēks nemiers vien un šaubu garlaiks. Rainis
Mēs nevaram noteikt ne laiku nedz vietu, saulei kur tecēt, mēnesim skriet, un tas jau nav vajadzīgs, ja varam viens otram pasaulē garām nepaiet.
Prieku kā saules glāstu Ik rītu no jauna rast. Un laimi ikdienas stāstā Allaž nosargāt prast.
Tik sirdij neaizliedz nekad neko, Ne jaunībā, ne gados sirmos, Ne pavasara ziedos pirmos, Ne rudens vējos saltos.