dzejoļi par cilvēku | DZEJOĻI:

Eduards Veidenbaums- dzejolis

“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta, Slavas lauriem vaiņagota tu! Brīvība no augšienes tev ļauta, Centies izlietot šo brīvību!” Tā pa laikrakstiem un ballēm klaigā, Resni blēži tautai laimes sauc. Tauki baznīckungi lišķu vaigā Manās līdz un vēl jo vairāk kauc: “Latvji, latvji, dievbijīgu garu Dievs lai uztura ir turpmāk jums! Tad mums miers būs, tad […]

Continue Reading

dzejoļi par dzīvi | DZEJOĻI:

Eduards Veidenbaums- dzejolis

Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks, Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka, Un nākotne spoža kā saulītes vaigs. Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi, Viss mira, kas agrāk dārgs bij un svēts; Nu dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi, Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts. Un, […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Rūdolfs Blaumanis- dzejolis Mijkrēslī

Mijkrēslī Vai tur ārā kas nečabēja? Klau, vai nenodrebēja logs? Likās, it kā kas garām skrēja, Jeb vai tik vējā locījās žogs? Sēdu un raugos krēslā, un gaidu, Lēnām ar žēlumu pildās man krūts. Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu: Laimiņa klauvēja nupat pie rūts! Kaut jel pretī tu viņai steidzies, Tevi tā uzcerējuse bij! […]

Continue Reading

dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Ojārs Vācietis- dzejolis

Vai, kādi lieli joki! Reiz pietrūkšot dzeramā ūdens. Reiz zaķi pastāvēšot vienīgi pasakās. Reiz mežu skatīšot fotogrāfijās. Reiz elpot vajadzēšot gāzmaskās. Reiz zemeslode būšot beidzot noasfaltēta. …Pakaramais cilvēciņš smīdina pats savu cilpu… Ojārs Vācietis

Continue Reading