Cilvēki nicina tos, kas paliek dzīves pavēnī, bet ienīst tos, kas tikuši tālāk par viņiem; pierodi pie nicināšanas, ja tev dārgs ir miers, vai arī pie naida, ja esi nodomājis cīnīties. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Tūkstoškārt cilvēks nožēlo to, ko pateicis, bet gaužām reti viņam jānožēlo tas, ko viņš noklusējis. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Mums pieder nevis zeme, bet tikai zemes pēda zem mūsu kājām, nevis kalni, bet tikai to attēli mūsu acīs, nevis jūra, bet tikai tās lokanā izturība un tās līmeņa atspulgi. Mums nepieder itin nekas, vienīgi ilūzijas ir mūsu, un tādēļ mēs tik cieši pie tām turamies. no grāmatas ”Dervišs un nāve” Meša Selimovičs
Tagadne viņa uztverē bija tikai tāds laika posms, kas tāpat aizies pagātnē. no grāmatas ”Dervišs un nāve” Meša Selimovičs
Mēs zemiskā labpatikā allaž gaidām, lai cilvēki mums būtu pateicīgi, lai mūsu priekšā viņi izskatītos niecīgi un atkarīgi, tieši tas mūs noskaņo par labu viņiem, saglabā mūsu labvēlību un palielina mūsu rīcības un labsirdības nozīmi. no grāmatas ”Dervišs un nāve” Meša Selimovičs
Bēglis aizturēja elpu, no vajātājiem viņu šķīra tikai plāna dēļu siena, kas nebija ne sprīža biezumā, taču viņi viens no otra atradās tik tālu, it kā starpā gulētu kalnu grēda, vajātājus šķīra viņu neziņa, bet bēgli- viņa cerība. no grāmatas ”Dervišs un nāve” Meša Selimovičs
Baltu ceļu Ziemassvētku brīnumam un Jaunā gada cerībām!
Lai zem Tavas svētku egles ir trīs atslēdziņas- veselībai, laimei un mīlestībai!
Zaķīšu eglīte Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes Zaķīšu ģimene eglīti dedzina. Sniega svecītes, ledus liesmiņas, Tās pie zvaigznēm aizdedzinātas. Svecītes deg- vai vējš vai sals, Ne ūsas apsvilt var, ne degungals. Vitauts Ļūdēns
Pie eglītes Eglīte pušķota Priekā kad mirdz, Savādi katram Tad pukstēt sāk sirds. Cilvēka dvēsele Dziļāk tad jūt: Skaidrākam, labākam Gribas tam būt! Jānis Tirzmalietis
Tagad aukle- zeme cieta. Šūpuļdziesmu dziedās nakts. Bērniņ, Tavā dusas vietā Mūsu saules mirdzums rakts.
Tēva piemiņai Vientuļā mežā, kur reti dun gājēju soļi, Iemaldās ceļinieks vēls, vai ogotājs vecs, Aizmirstā kapsētā, grodi kur sabirst un oļi, Noslēdzas mūžs tev, nu smiltis tevi sedz. Karola Dāle
Es tevi mīlu. Viss ir bijis jau- šīs roku mulsums, divi elpas blaku, bet dzirdējusi pasaule vēl nav, kā tieši tev un tieši es to saku. Jānis Peters
Iesim saulē, kas mums pretim nāk, Cauri pārslām, kas mums ceļā virmos, Iesim, kamēr soļi pagurt sāk, Kamēr mati sniegputenī sirmos. J.Osmanis
Es piedzimu pasaulē, Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu. Es piedzimu pasaulē, Lai tavas rokas sasildītu. V.Ļūdēns
Brīžam iepelēkiem, Sīkumiem, kas murd Neizmainīt spēku, Kas mūs kopā tur. Z.Purvs