Bēglis aizturēja elpu, no vajātājiem viņu šķīra tikai plāna dēļu siena, kas nebija ne sprīža biezumā, taču viņi viens no otra atradās tik tālu, it kā starpā gulētu kalnu grēda, vajātājus šķīra viņu neziņa, bet bēgli- viņa cerība.

no grāmatas ”Dervišs un nāve”

Meša Selimovičs