Svētā nakts
Jau torņos zvani svētvakaru junda.
Rimst dienas troksnis, klāt lielā stunda,
Kad mīlestība dzimst.
Kāds dīvains mirdzums apklāj seju rievas,
Ko rūpes arušas un bargās dzīves nievas.
Viss ienaids rimst.
Plaukst debess logos zvaigžņu puķes zvīļas,
Tās zemi uzlūko kā mātes acis mīļas,
Miers visu sedz.
Un ļaužu lūpas senu dziesmu raisa
Par ticību, kam vietu sirdī taisa
Un gaismu dedz.
Pat tos, kam sen nekā vairs nebij svēta,
Šī dziesma, bērnu dienās izauklētā,
Uz augšu ceļ.
No tālas pagātnes uz nākamību baigu
Tie bijībā vērš domu pilno vaigu
Un spēku smeļ.
Nakts visusvētā, lielā miera junda,
Nu atkal situsi ir tava klusā stunda,
Kad mīlestība dzimst.