Ziema Cauri Ziemassvētkiem kā baltiem vārtiem Iziet ziema pārslu šķidrautā. Ledus vizulīšiem ziliem, sārtiem Greznojas tā ilgi saulrietā.- Tādu mūsu ziemu pazīstu, Tādu to kā māti mīlēju. Antons Bārda
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Iesien mani savā dvašā- nātna mezgla siltās skavās, pirms pret rītu vienu palaist miglā, pieguļniecē, pļavās. Lai es eju, kur vien tīkas… Lai es daru, ko vien gribas… Kā no sevis neizbēgti- tā no tavas mīlestības. Nemanāmas, neatskārstas dvašas zeltījuma vaigā, kurš pat nemīlu ar mani uzticīgi līdzi staigā. Leons Briedis
nav ko slieties dižā stājā nav ko lepnus vārdus dvest jo tāpat nemaz nav viegli ikdienišķi galvu nest neraudāt par to kas bijis nebīties par to kas rīt tikai saudzīgi un droši savu vagu taisnu dzīt Knuts Skujenieks
Pagalam Es atkal staigāju pie taviem sāniem, Vienveidīgā, pie taviem sāniem Kā senos laikos, Kā senos, senos laikos. Tu roku liki manā karstā rokā- Te pulkstens tarkšķēdams sita. Es pamodos no saviem sapņu māņiem, Un sāpīgi prātā man krita: Tu tāļu, tāļu. Un ārā gar logu spēji Gaudoja, gaudoja vēji. Rūdolfs Blaumanis
Dzejnieka mīlas vārdi Mīļā, panāc pretim vienu gaismas sprīdi, kad saknēm salst, kad lapām salst, kad upaes balss ir atkal ciet: vienu gaismas sprīdi paliec tuvumā, tuvu man. Tumsai cauri tevi es nesīšu. Tu- mana ēna balta, pusnaktī un rītos vienu gaismas sprīdi es tev parādā. Ņem visus manus vārdus- arī tad es būšu vienu […]
nekā no tā kas izdzīvots nekā no tā kas zināts ar sienāzi un papardi es esmu apdāvināts ar sienāzi un papardi ar acu mirkli lielu un aizeju no vasaras pa vienvirziena ielu Knuts Skujenieks
Paspēles Tik tavu ēnu redzu, tevi- ne. Un tā, lūk, mītam divatā šais sienās, ik dienas turpinot šīs paslēpes ar likteni un laiku, nebaltām un baltām stundām šūnojamies kopā kā stropā medum, rūgtenam un svšādam, no kura sirdij vieglāk netop vis… Varbūt vien drošāk, atskāršot, ka tevi pats sevī esmu dziļi paslēpis. Leons Briedis
Ceļa zvaigzne Es degu vienai patiesībai, Par katru liesmu spožākai Ar sirdi paustai mīlestībai Šai ceļa zvaigznei vienīga Jo, kas tai sekos, līdzi ies, Arvienu augstāk pacelsies. Antons Bārda
gara ziema gausa gaita dzenis manus soļus skaita mazo dzeni čaklo dzeni izkal melnu bezdibeni tur es savas dienas krāšu tur es viņas apglabāšu tikai ārā paliks lieks izsāpēts un izciests prieks Knuts Skujenieks
Pie debesīm mēness spīd bālais, Pa niedrāju vardes kurkst; Viss miglā segts apgabals tālais, Un strautiņš ielejā čurkst. Es klausos, un bezgalīgs žēlums Man dvēseles dziļumos griež. Vai vainīgs tur vakara vēlums, Vai likteņa grūtības spiež? Eduards Veidenbaums
Izpostītā dārzā Par samītiem ziediem tu skumsti viens, lielais raudātājs vējš. Nakts spoki baisi un tumši zvaigžņu laternas dzēš. Aiz sētas vaid leijerkaste kā ielu staigules sirds. Guļ plecos tik gadu nasta un mūžs — par asarām pirkts… Vairs dārzā pat asna nav zaļa, pat pumpurs nav pataupīts sīks. Tā laikam pieņemts — kam vaļa. […]
Ar balsi, balstiņu, ko pati reiz man devi, es tevi piedziedāšu klāt pie sevis. Es iedziedāšu savu roku tavā kā strazdu būri izplaukušā kļavā. Pār Rīgu šorīt meža zosis gāja un tēvzemi pie spārniem piedziedāja. Krīt balta gaisma vientulīgā logā- dzied mana roka manas mīļās rokā. Jānis Peters
Miedziņš sēdi, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā, Aijā, aijā, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā. Plūc puķīti, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Aijā, aijā, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Liec puķīti viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Aijā, āijā, viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Zu-zu-zu-zum! skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts, Aijā, aijā, skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts. […]
Nejaušs brītiņš Viens tāds brītiņš padzirkstīja Tavu acu staru man, Dziļi sirdī iezvanīja Dzidro balsi,- nu tā skan- Skan un skan un skanot tā Mirkli pārvērš mūžībā. Antons Bārda
Laiks Debesīs ir mazas Zvaigznītes, un Debesīs ir mazas Ābelītes. Un Augusta naktīs var Redzēt, kā no Debesīm mirdzoši Āboli krīt. Livars Jankovskis
Krustcelēs Silta, silta tava elpa tā kā šorīt cepta maize. ——————– Ja pa kreisi iet- būs sāpe. Ja pa labi iet- būs raize. Ja uz priekšu iet- būs maldi, ja iet atpakaļ- būs žēl. ——————— Acis aizveru un redzu savā priekšā trešo ceļu Leons Briedis