Tag: Ārija Elksne

Ārijas Elksnes dzejolis- Mātei

Mātei Pavisam tuvu pienākusi pie sava mūža robežas, Tu skaties atpakaļ uz pļavām, kur skraidīji kā meitēns mazs, Tu skaties atpakaļ uz upi, uz muižu upes līkumā, Uz savu pirmo skolas dienu – stāv rasā samirkusi tā Ar vilnas zeķēm pašadītām, ar pastaliņām dzeltenām… Brien mākoņi pa debess pļavu, snauž zemā logā runcis rāms, Tu

Ārijas Elksnes dzejolis

Laikam četras sveces ar tumsu runā, Bet varbūt četras puķes pret pusnakti zied, Bet varbūt četras meitenes kailas peldēties iet? Neko nevar skaidri zināt, Atliek vienīgi minēt… Laikam čiekuri četri krīt sūnā, Bet varbūt četri putni pret logu ar spārniem sit, Bet varbūt asaras četras pa grumbainu vaigu rit? Neko nevar skaidri saprast. Tik īsa

Ārijas Elksnes dzejolis- Es neticu

Es neticu Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu traukusies uz tiem – Uz gaišiem logiem rudens naktī melnā, Uz oglītēm zem izdzisušiem pelniem… Es neticu, ka var bez cilvēkiem, Es vienmēr esmu steigusies uz tiem Ar lētticības palmu zaru rokā, Ar skaļu prieku un ar slēptām mokām. Es neticu, ka var bez

Ārijas Elksnes dzejolis- Aizsaules dārzos

Aizsaules dārzos Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras Dodiet man līdzi, kad šīsaule riet. Nevajag nopūtu, nevajag asaru! Klusu! Lai kamene ķimenēs dzied! Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras Aizsaules dārzos vēl gribētos rast… Raudiet par liepu, kam nolauzta pazare, Mani vairs ievainot nespēj nekas. Ārija Elksne

Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close