Ikvienas tenkas pamats ir ticība netikumam. Oskars Vailds
Politiskajā dzīvē agri vai vēlu katram jāielaižas kompromisos. Katram! Oskars Vailds
Es vienmēr dodu citiem labus padomus. Pašam man tie nekad neder. Oskars Vailds
Cilvēka pagātne- tas ir viņš pats. Par cilvēku varam spriest tikai pēc viņa pagātnes. Oskars Vailds
Kad lai sliņķis strādā: ziemu- sals, pavasarī- plūdi, rudenī- dubļi, bet vasaru- nav vaļas. somu paruna
Kas sēstas sveša zirga mugurā, viegli var palikt kājāmgājējs. azerbaidžāņu sakāmvārds
Lactis gallinacei haustum sperare. Cerēt uz vistas pienu (par neiespējamo).
Vel sapientissimus errare potest. Pat visgudrākajam gadās kļūdīties.
Ziemā ieejot Aizmirsti nedienas vakarējās. Ietinies putenī, ietinies vējā, Izej caur sarmoti baltu ciemu Uz savu ziemu. Spīgo pārsliņas sniega klēpī, Tur jau brīnumu brīnums ir slēpies. Zvaigznes staro tik augstu, augstu. Sasildi zemi ar savu plaukstu, Ar savu sirdi, ar savu gribu, Ar savu karsto mīlestību. Tad jau ziema neliksies spīva, Baltā dvēsele vienmēr […]
Ziemas miegs Kad dižegles baltajā azotē maza eglīte snauž,- klusi, tik klusi, klusītiņām zaķēns burkānu grauž. Un pazarē neknosās čiekuri un nebirst no pazarēm sniegs aiz bailēm, ka pusnaktī neaizbēg mazās eglītes miegs. Un lapsa tad cilpo uz pirkstgaliem un izsalcis negaudo vilks, jo cik tad mazajai eglītei tāds miedziņš ir ilgs? Laimonis Vāczemnieks
Svētku vēstules Ar baltas sveces liesmu Vēstules es rakstu Tiem, kuri ciemos atnāks, Tiem, kas neatnāks. Visgarākā būs manām bērnu dienām, ik mirklis, zvaigznēm apsēsts, ziedēs mirdzošāk. Vismīļākā būs zaļam egles zaram, pie mana loga klauvē gārša, mētrājs, sils, Ar ziemas putna dziesmu sirdī gaisma ienāk, Kad baltos cimdu rakstos ziemas vakars silst. Ar daudzu […]
Tad atnāk svētvakars Ir katram gadam laimes brīdis savs- kā katram rītam sava gaišā mala. Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss un pačukst tev par savu sapņu salu. Un katram gadam ir savs rūpju laiks- čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platas. Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs, un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus… Vēl […]
Svētku brīnums Tāds klusums dziļš. Vien gaisā virmo gaidas. Tūlīt jau brīnums nāks, Tūlīt. To ļoti gaidām. Kļūs cilvēks apgarots, Ne sīks un niecīgs. Šai svētku vakarā Viņš gavilēs it priecīgs. Viss raižu asums plaks, Viss netīkamais zudīs. Nāks klusa, svēta nakts, Ko katrs sevī jutīs. Vēl klusums dziļš. Vien gaisā virmo gaidas. To svētku […]
Vēlējums Jaunā gadā vēlu baltu sniegu,- lai pār brūcēm un pār grambām snieg, it kā šūpuļdziesmu – klusu, liegu, tīrs lai sapnis tiek un mierīgs miegs. Zinu, sadursmju un trokšņu steigā vēlējums tāds šķitīs sentiments,- modinātājs uzvilkts kliedz līdz beigām, uzsākts ritms neapturams dzen. Varbūt no šīs trakās riņķa spēles izraut Jaunais gads kaut brīdi […]
Pie Jaunā gada sliekšņa Un atkal gads ir aizvadīts. No tā, ko ņēmi tu un devi, Kas paliek tavā daļā līdz? Un atkal gads ir aizvadīts. Caur zariem tumsā zvaigznes trīc, Tu domās paliec viens ar sevi- No mūža gads ir aizvadīts. Tā stunda klāt, kad gadi mijas, Tu brīdi sevī raugies kluss: Vai tavas […]