Ej cilvēk sirdi spīdzini un kop! Pat kodols sāp pirms tas par riekstu top Un vai par velti māte mokas cieš Kad savu bērnu dienas gaismā rieš? Ej cilvēk ej! Lai pārkausē lai skalda! Bet tikai nesaki ka moka salda. Knuts Skujenieks
Category: PANTIŅI
Pantiņi un dzejoļi
Tas viss, ko vēlos Zināt, ka biju vakar, Sajust, ka esmu šodien, Ticēt, ka būšu rītā, Tas viss, ko vēlos Es. Andrejs Eglītis
Vienalga kāds cilvēks bijis,- Trīsreiz viņš patiess dabā- Kad viņš dzimst, kad viņš mirst Un kad viņš jāapglabā. V.Ļūdēns
Laikam sacīt būtu lieki, Cik jums šodien lieli prieki! Tādēļ es kā ciema tante, Šodien šādus vārdus vēlu! Nepiekusušiem jums strādāt, Un par dēlu mīļi gādāt, Dienu nakti būt tam klāt Viņu gudri audzināt!
Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrā padomiņa, Mūžiņš man naudu deva, Laima gudru padomiņu. tautasdziesma
Dziļu ziemas tumsu- Gaišās domās tīt. Ziemassvētku prieku- Visur saskatīt.
…Šeit mēs atnācām sen, Vēji lapas kad dzen, Šeit mēs sapņus par nākotni vijām, Taču sirdis varbūt Tikai šķiroties jūt To, cik dārgi viens otram mēs bijām. Ojārs Vācietis
Karat, mīļie, šūpolītes Ozoliņa kārtiņām: Nāks bērniņi šūpoties Visas trejas Lieldieniņas.
Par to ceļu, kas gar ciemiem Slīd, kur dārzos rozes zied, Soļiem viegliem- smaidu sejā, Tavas bērnu dienas iet. Sveic tās ziedi, sveic tās saule, Putniņš saka birztalā: Draugs, šo bērnu dienu sapni, Dziļi sirdī paglabā.
Īstu draugu atrast, Vienmēr otru saprast- Tā ir dzives gudrība, Īstas laimes atslēga.
Veco mīļo dārgo stāstu, Dieva mīlestības glāstu Saņem it kā pirmo reizi! Saņem tā, lai sirds tev vizmo Bērnu dzidrā, gaišā priekā!
Lai vienmēr būtu sapnis ko piepildīt, Kādas alkas un ilgas, ko remdēt, Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds, Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.
Eima bišu klausīties, Ziemassvētku vakarā. Ja bitītes daiļi dzied, Būs ražena vasariņa. tautasdziesma
Neprasi visu koku, Pietiek ar vienu zaru. Neprasi visu sauli, Pietiek ar vienu staru.
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku, Ar cerībām, ka rīt viss labi būs: Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu, Tās rūpes, kuras nomākušas mūs.
Es glāzi pilnu pieleju, Jo šodien gadi mijas man, Ceļš negāja pa rāmu ieleju, Es dzirdēju, kā vētra jūrā skan. Es rūgtumu un bēdas pazinu, Kas cilvēku no putna gaisos šķir, Un tomēr tūkstoš reizes atzinu, Cik bagāta un skaista dzīve ir. Ilze Kalnāre