Uguntiņas sarkanas, Uguntiņas baltas Tavu vārdu sasilda, Aizdzen vējus saltus.
Category: PANTIŅI
Pantiņi un dzejoļi
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied. Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet.
Ar saules puķēm es pie tevis eju, lai tu, kad logā lietus spārni krīt, tāpat kā viņas meklē saules seju un ceļus, kuros rīta gaisma spīd.
Laimi neturi kā vāzi rokā: Vāzes krīt un bieži – skanot šķīst. Lai ar putniem gavilē tā kokos, Lai ar lietu viņa zemē līst, Lai ar smaidu – varam viņu jaust.
Lai tev ir draugi sirsnīgi, mīļi, Kurus varbūt tu pat neapjaut. Lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi Kas smejas ar tevi, ar tevi raud.
Ir katram vārdam sava vara, ir katram darbam sava slava. Un tas viss kopumā šo dzīvi skaistu dara.
Gadi ne 1.janvārī sākas, tā ir pieņemts tikai pa jokam. Jaungads katram citādāk nāk, vai kokiem lapas vai nav lapu kokā. Tāpat ar mūžu – tikai rets saskan ar to, kas pasē rakstīts. Katrs cilvēks, tik jauns vai vecs, Cik dziļas saknes, cik zaļi laksti.
Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi, Augšup tiekties, patiesīgam būt. Lai it viss, ko citiem projām devāt, Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!
Ai, cik labi nesastingt, bet dzīvot, Dzīves dzelmē dziļi, dziļi nirt! Atļaut matiem spējos vējos plīvot, Atļaut zvaigznēm pašā sirdī birt.
Dienas zied, ja tu tām ziedēt liec, Naktis mirdz, ja tu tām gaismu dedz, Un par mazu gaismu tiec Tiem, kas tavās acīs prieku redz!
Sevī viss man jāatrod. Es savs uzraugs, Es savs vagars, Es sev spieķis, gaisma, aka. Sevī viss man jāatrod. Jāatrod – un jāatdod. Jā, bet kas tad galu galā Man no dzīves pašam paliks? Labākais no labākā – Apziņa, ka ir ko dot.
Uz rozēm raugoties, par savām dienām domā, Kas reizēm rūpju pārpilns dārzs vien šķiet, Bet zvaigznes atgūsi un labo omu, Ja mirkļi būs, Kam rozes cauri zied.
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied, Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet. Lai vienmēr ir radoša doma, Kas apvāršņa tālumos skrien, Lai esi kā jūra, kā joma, Kas dzintara pilna arvien!
No vasaras mācies mūžu dzīvot Mācies krāsas un siltumu krāt, Katram dzīvotam mirklim Pieliekot mīļumu klāt.
Lai smalki domu spārni, Smalki kā zīds Nes vienmēr uz varavīksni! Lai allaž uz pleca Saules pilns rīts Vērš nedienu Zeltainā drīksnā.
Trīs baltas patiesības nemanāmas iet pa gadu takām. Ir pirmā Labestība- katrā vārdā, ko viens otram sakām, Tai blakus Godīgums- kam jāvalda starp mums, Un ja vēl Pienākums šiem diviem mērķiem līdzi iet- tad citas laimes nevajag!