Nemeklē sevi Spogulī. Tu esi tāds – kādu Dievs tevi redz. Dievs ir Mīlestība, un tu esi Mīlestības bērns. Livars Jankovskis
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Tas ir Laiks, kad ar taviem matiem spēlējas Vējš… Virs galvas augstu Debesīs lido Putni… Tas ir Laiks, kad līdz Apvārsnim ir pāris soļu… un arī Tu pēc mirkļa vari kā Putns Debesīs būt Brīvs… Tu sper šos soļus un jūti… Apvārsnis attālinās… un Putnus arī vairs nevar saskatīt… Tas ir Laiks, kad tik ļoti […]
Pēc Baltas ziemas Baltiem ziediem Pavasaris nāk… Kāds Pirmo reizi Basām kājām Baltā ābeļdārzā nāk… No baltām Debesīm Kāds te, uz Zemes, savu pirmo pavasari Dzīvot nāk. Livars Jankovskis
Mans draugs Mans draugs ir tas, kas neprot dzīvot, kam spārni straujāki kā bezdelīgai, kas skumju važas iesviež vējos brīvos un skanēt liek pat satrūkušai stīgai. Mans draugs ir tas, kam acīs sapņi kvēlo, kas atstāj dzimto krastu, meklē jaunu zemi un bijušā nekad vairs nenožēlo, kas mīlē dzīvi, pelēko un lēto, un gavilēm sveic […]
Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo, Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj; Tie nolād alu, tie nolād sīvo Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj. Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo, Tie manīgi citu pūliņus slauc; Ar manšetēm baltām un apkakli stīvo Tie pasaules drūzmā kā valdnieki brauc. Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts, Tie […]
Uz taviem vaigiem glaužās Uz taviem vaigiem glaužās It karsta vasara, Un ziema, bārgajā plātas Tev mazā sirsniņā. Tas pāries citā veida, Tu mīļā Spodrainīt’! Uz vaidziņiem ziemels rāpsies, Un ziedons sirsniņā. Auseklis
Aklais dzejnieks Tu dziedi vēl par mīlestību, Tu runā vēl iz pilnas sirds: Vai tiešām spīd vēl silta saule, Vai prieks vēl citu acīs mirdz? Man šķiet, ka ziema ap man’ būtu, Man acis aklas, šaubīgs gars; Es domāju ar izmišanu, Ka zudis pēdjais saules stars. Tu dziedi vēl par mīlestību, Ved viņu šurp – […]
Nebaidies, ka man šodien nav smieklu, es esmu bagāts un smejos ar skumjām, un bagāts es esmu tieši ar tevi, tik ļoti bagāts, ka drusciņ ir jāsaskumst taisni par to, ka tik daudz kā ir pārāk- gaišs līdz reibonim, laimīgs līdz sāpēm. Ojārs Vācietis
Salā Ap namu stūriem Peras vēju mātes Ledainie brunči Čirkst netīrais sniegs Zem kamanu sliecēm Un gājēju kājām. Nakts. Uz ielām deg uguns. Kā kāras mēles Dzeltenās liesmas Laizās ap čuguna restēm, Un visādi ļaudis Silda pie viņām Rokas un ģīmjus. Rūdolfs Blaumanis
Vakarā Grimst saules zelta laiva, Un krēslas ēnas dzimst, Tik mazais mākonītis Vēl kvēlo sārtin sārts. Dod savu mīļo roku, Uz augšu acis vērs, Raug tur to debestiņu- Tā mūsu laime mirdz. Rūdolfs Blaumanis
Atradums Es esmu atradis Kaut ko bezgala mīļu Un skaistu. Turu cieši cieši. Abām rokām. Lai neizgaistu! Atradums, Mans atradums Arī mani Cieši cieši tur. Es laimīgs čukstu: -Tu, tu tu! … Jāzeps Osmanis
Tu daiļā zvejnieka meita, Laiviņu malā dzen, Nāc pie man un sēdies man līdzās, Mēs krastā līgosim. Liec galvu man pie krūtīm, Un nebaidies it nemaz; Paļāvies allaž vienmēr Krākdamai jūriņai! Man sirds ir tā, kā jūra, Tā vētro, līgo, smaid’, Un daža skaista pērle Iekš viņas dziļumiem dus. Auseklis
Padebešos mēnestiņš. Mirdz kā liela sidrab’ sagta, Tumšus plūdus balina, Zelta starus viļņos kaisa. Vientuls klīstu krastmaliem, Tur kur balti viļņi vandās, Un es dzirdu ūdenī Dažu saldu vārdu čukstam. Visai gaŗa iraid nakts, Sirds vairs nevar klusu rimties Daiļās Nāras, nākat šurp, Rotājaties līksmā dejā! Galvu likšu klēpī jums, Miesu, dvēseli jums domu. Nāvē […]
Ak, ko tas mežs par manu mīlestību! Ak, ko tas mežs par manu mīlestību Tik drūmi šalc; es sen jau mīlu Un mūžam mīlēšu; es neuzticos Nevienam vairs, bet mīlu, mīlu… Es mīlu to, kam es visvairāk neuzticos: Es mīlu pāri spožu sapņu acu, Kas mani redzēja, bet nesaprata… Ko šalc tu, mežs, ko niekus […]
Dažs visu mūžu nomocās Sev mantas kaudzēm raust; Tam mati raizēs sirmojas Un zagļi neļauj snaust. To mūžīgi kalpina rūpes un darbs, Un galā tak kapenēs grauž viņu tārps. Cits svētai dzīvei nododas, Tik pātaro un lūdz, Ik svētdienas iet baznīcā Un grēkus Dievam sūdz. Tam dzīvojot bailību sirds tikai jūt, Un galā tāpat viņš […]
Ej un dzenies tik pēc naudas, Krāp un blēdī, cik tik jaudas, Skaties tik uz savu labu, Rauj no citiem, rauj, kur dabū, Tomēr strādā apdomīgi, Krietni, stingri, likumīgi. Valdiniekiem godu rādi, Lai tie būtu vai nu kādi. Bagātniekus turi cienā: Līdzēt var tie ļaunā dienā. Tā tu dzīvo tikumīgi, Stingri, cieti, likumīgi. Būs tev […]