Mājas koki Es zem šiem kokiem esmu aizlaidis Tik laimīgu, tik gaišu, skaistu mūžu; Es, viņiem šalcot, esmu piedzimis,- Tie pirmie dziedāja man: aijā- žūžū! Ak, kaut tie nāktu pavadīt Un šalcot mani smiltīs apguldīt. Antons Bārda
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Neatgriežamais laiks Par vienu dieniņu no bērnības, No laika tā, kad es vēl biju mazs, Es tagad nokalpotu simtu gadu Un paciestu gan trūkumu, gan badu Par dienu tādu vienīgo, Ko mātes sirds un saule apstaro! Antons Bārda
Aiz kalniņa mēnestiņis, Aijā, žūžū, Ripu, rāpu uzrāpoja, žūžū. Mēnestiņi, zilsvārcīti, Aijā, žūžū, Nenāc mūsu lodziņā, žūžū. Uz upīti pakalnē, Aijā, žūžū, Teci, teci klusiņām, žūžū. Tur stāv divi bārainīši, Aijā, žūžu, Zvaigžņotām actiņām, žūžū. Sēstaties laiviņā, Aijā, žūžū, Mēnestiņis vizinās, žūžū. Mēnestiņis vizinās, Aijā, žūžū, Aiz sudraba pavediena, žūžū. Rūdolfs Blaumanis
kad pazūd alkanums un pazūd sāts kad rokas saskaras un aiziet projām un acu skatiens lēns un izmazgāts un deniņos dzird laiku nosirmojam nav manos spēkos vējus savienot zem plaukstas tavu vientulību slāpēt es nevaru neko ne lūgt ne dot es varu tikai tavā vietā sāpēt. Knuts Skujenieks
Zilā Tā kā ceriņš, tā kā sapnis, tā kā apinis pēc lietus mana tumši zilā dziesma dziedama. Tā kā zila mētra silā, tā kā rauda meldros plīvo un kā migla egļu gatvē dziedama. Tā kā Iļģuciema smilgas, tā kā Aleksandra Čaka pulksteņķēde sidrabota dziedama. Vai pat tā vēl: lietus logā, cerība dreb apses lapās, ”ka […]
Maniem vecākiem Ja tev ir tēvs un tev ir māte, tad lai tev akmens krūtīs kūst, tur, Liepājā, aiz liepu vārtiem uz auklas balti krekli žūst. Tur, Liepājā, aiz liepu vārtiem div balti putni skumji dzied, un tad ir tā, ka vajag posties, kamēr vēl krizantēmas zied. Bet brīnos es, pie liepas stājies: kur akmens […]
Sapņi Sapņi — inde lēnā, kas nokauj pamazām, kā gribas lādēt jūs uz visiem ielu stūŗiem! Sapņi — manas nedzīvotās dzīves mulsais stāsts, tālie un skaistie, nesniegtie mēness kalni — es ienīstu jūs! Vien grāmatās rakstīts par dzīvi tik mīļu. ka pietiktu spēka pat nomirt. Vien grāmatas runā par cilvēkiem, dzīslās kam ugunis joņo — […]
Ar drebošu roku Ar drebošu roku Viņš rakstīja patiesību, Ar sāpošu sirdi Viņš rādīja mīlestību. Ar lamām un koku Tie viņu izvadīja; Viņš nīka un mira, Neviens tā nemanīja. Jānis Poruks
No viena acu skata Tik viegli kļuva man! No viena mīļa vārda Viss tālums dzidri skan. Nekas vairs nav par grūtu, Es zemi aizmirsis. Pie pleciem spārnus jūtu Un skūpstu debesis. Jānis Ziemeļnieks
Mīlas rokā ir divi svari: Zemes un debesu. Tie katru dienu viens otro mēru. Gan mīla, gan naidā zvēro, Viens otru saldināt, sāpinot, Viens otru kāpinot Pāri pār cilvēka iespēju. Aspazija
Kopīgā dziesma (mierizlīgšana) Tā nebija mana vaina, Ka es kāzas apdziedāju; Jaunā pāra vaina bija, Ka tas mani aicināja. Dziesmu dziedu, kāda ir, Ne tā manis darināta; Vecā māte aizkrāsnē, Tā dziesmiņas darināja. Mūsu puse jūsu pusi Uzvarēt uzvarēja: Mūsu puse nolīgoja, Jūsu puse nočabēja. Saderam mēs radiņi, Saderam saderami, Neba mēs visu mūžu Ienaidiņu […]
Trioleta Vainadziņus šurp ar puķēm, Lai gan laiks man kapā iet! Varu lakstīt līdz ar skuķēm! Vainadziņus šurp ar puķēm, Lai ar latvju daiļām skuķēm Kā ar dieviem varu diet! Vainadziņus šurp ar puķēm, Lai gan laiks man kapā iet! Auseklis
Vēja kokle Noslēgt ar pasauli mieru, Kad krūtīs rok nemiers kā kurmis? Kaisles un kārojošs gars, Ilgas un sūrstoša sirds? Lēnas un laimīgas acis Kā zvaigznes uz cilvēkiem staros: Sevī lai neviļņo gars, Sevi lai nevaino sirds. Rainis
Tad apstājas laiks, Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Un sekundes varēja grābt kā smiltis Un sviest uz vienu vai otru pusi – Tam nebija nozīmes. Un nebira ziedlapiņas. Un nerūsēja dzelzs, Un mēs vairs nemācējām skaitīt. Un tas ir tas skaistākais – Ka mīlestība neprot skaitīt. Imants Ziedonis
Es piedzimu pasaulē, Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu, Es piedzimu pasaulē, Lai tavas rokas sasildītu Ne tikai dienu, ne tikai mūžu Zem debesīm zilgām, Divus mūžus, trīs mūžus daudz ilgāk.
Pa ceļu šodien divi aiziet, Un sākas tūkstošgadīgs stāsts Par to kā vienā mirklī raizes Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts. Tie soļo blakus tuvu, tuvu, Un mākoņi pār galvām slīd. Ir neaptverams viņu guvums, Ja saule tieši sirdī spīd. Ar gadiem mainās viss uz zemes, Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst. Vērš visu apkārt laika […]