Savas bezgala lielās varas vientulībā apmaldījies, viņš sāka zaudēt virzības apjēgu. no grāmatas ”Simts vientulības gadu”, autors Gabriels Garsija Markess
Category: CITĀTI NO GRĀMATĀM
Citāti no dažādām grāmatām- kāda interesanta doma, teikums, trāpīgs teiciens.
Taču neaizmirstiet, ka tik ilgi, kamēr dievs mums dāvās dzīvību, mēs esam un paliekam jūsu mātes un, lai jūs būtu cik lieli revolucionāri būdami, mums tiesības novilkt jums bikses un jūs nomizot, kolīdz jūs mums neizrādat pienācīgu cieņu. no grāmatas ”Simts vientulības gadu”, autors Gabriels Garsija Markess
Un domas tad ieguva tādu skaidrību, ka viņš tās varēja lasīt gan no labās puses uz kreiso, gan otrādi. no grāmatas ”Simts vientulības gadu”, autors Gabriels Garsija Markess
Viņš patiesi savā laikā bija miris, taču atgriezies šajā saulē, jo nav spējis izturēt aiznāves vientulību. no grāmatas ”Simts vientulības gadu”, autors Gabriels Garsija Markess
Un tā viņi tagad dzīvoja pagaistošā īstenība, ar vārdu palīdzību uz mirkli apstādinādami tās zudumu, taču apzinājās, ka tā izdzisīs galīgi, kad aizmirsīsies burtu nozīme. no grāmatas ”Simts vientulības gadu”, autors Gabriels Garsija Markess
Gaidās viņa bija zaudējusi gurnu vingrumu, krūšu tvirtumu un atradinājusies no vīriešu glāstiem, taču neskarts saglabājās viņas sirds neprāts. no grāmatas ”Simts vientulības gadu”, autors Gabriels Garsija Markess
Cilvēks tiek ieņemts grēkā un dzemdēts nešķīstībā, un savu gaitu viņš uzsāk ar smirdīgām zīdaiņu drāniņām un nobeidz ar smakojošu līķautu. no grāmatas ”Visā ķēniņa zemē neviens…”, autors Roberts Pens Vorens
Ja cilvēks ir ideālists, nav svarīgi, ko viņš dara vai, kas notiek visapkārt, jo nekas tā kā tā nav reāls. no grāmatas ”Visā ķēniņa zemē neviens…”, autors Roberts Pens Vorens
Cilvēka gals ir zināšanā, taču ir kaut kas tāds, ko viņš nevar zināt. Viņš nevar zināt, vai zināšana viņu izglābs, vai iznīcinās. Ka viņš iznīks, par to nav šaubu, bet, vai viņš iznīks tās zināšanas dēļ, ko ir ieguvis, vai tās dēļ, kuru nav ieguvis un kura, ja vien bijusi viņa ziņā, būtu viņu izglābusi, […]
Savas nevarības noliegšana jau ir uzvara, iekarojums, kas nākotnē kļūs stiprāks un lielāks, un tad tas būs sākums, nevis mēģinājums, tad tā būs pašcieņa, nevis ietiepība. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Ja cilvēkam nav viena punkta, kas viņu saista ar ciešām saitēm, viņš nevar iemīlēt arī citas zemes un viņam nav sava ceļa mērķa, jo viņš stāv tukšumā. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Cilvēks nav koks, un iesakņošanās ir viņa nelaime, jo tad viņam zūd drosme un pašpārliecinātība. Ieaugdams vienā vietā, cilvēks samierinās ar visiem apstākļiem, kaut arī tie būtu ārkārtīgi nelabvēlīgi, un pats sevi baida ar nākotnes neziņu. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Katrs cilvēks ir savādnieks, izņemot gaužām pelēcīgus un tukšus cilvēkus, kas savukārt ir savādnieki tieši ar to, ka viņiem nav nekā sava, tas ir, viņu savdabība ir tikai tā, ka viņiem nav nekādas savdabības. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Cilvēki nicina tos, kas paliek dzīves pavēnī, bet ienīst tos, kas tikuši tālāk par viņiem; pierodi pie nicināšanas, ja tev dārgs ir miers, vai arī pie naida, ja esi nodomājis cīnīties. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Tūkstoškārt cilvēks nožēlo to, ko pateicis, bet gaužām reti viņam jānožēlo tas, ko viņš noklusējis. no grāmatas ”Dervišs un nāve”, autors Meša Selimovičs
Mums pieder nevis zeme, bet tikai zemes pēda zem mūsu kājām, nevis kalni, bet tikai to attēli mūsu acīs, nevis jūra, bet tikai tās lokanā izturība un tās līmeņa atspulgi. Mums nepieder itin nekas, vienīgi ilūzijas ir mūsu, un tādēļ mēs tik cieši pie tām turamies. no grāmatas ”Dervišs un nāve” Meša Selimovičs