VISIEM VĀRTI APPUŠĶOTI

Visiem vārti appušķoti,
Līgo, līgo,
Kaimiņami nepušķoti,
Līgo!

Kaimoņami laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.

Visiem dārzi izravēti,
Kaimiņami neravēti;

Kaimiņami laiskas meitas,
Savus dārzus neravēja.

Ne tām bija kroņi pīti,
Ne vaiņagi darināti.

Turatiesi, turatiesi,
Viņas puses dziedātāji,

Atspiežati gūžu kaulus
Jele duru stenderēi.

Čīkstēdama, vaidēdama
Ķīvitiņa gaisā skrēja;

Tā čukstēja Jāņa bērni,
Jāņu dziesmas neprazdami.

Šitās meitiņ’s, šurp nākdamas,
Ziepēm zobus balināja;

Tak vēl zobu starpiņāsi
Vardes kājas karājasi.

Ko tu dziedi vecais puisi,
Tev nav laba veselība!

Čīkst tev kauli staigājoti,
Klab tev zobi runājoti.

Ai, meitiņa, ai, meitiņa,
Es jau tavu godu zinu:

Pieci bērnu māte biji,
Vēl staigāji vaiņagāi.

Jāņos gāju puišus pirkti,
Jāņos puiši lēti bija;

Kas jaunāks, mārku devu,
Kas vecāks, puskapeiku.

Meitām rīkles aizsalušas
Pašā Jāņu vakarāi:

Nevarēja palīgoti,
Ne dziesmiņu padziedāti.

Es dziedāju, delverēju,
Neņems mani šitie puiši;

Mani ņemsi, rīdzinieki –
Tie cilvēki nezināja.

Rīdzinieki sabraukuši
Svaigas gaļas saēstiesi;

Pieēduši kuiļa gaļas,
Brauc uz Rīgu rukšķēdami.

Dziesmu dēļ, Jāņu bērni,
Ienaidiņu neceļati:

Dziedu dziesmu, kāda ir,
Ne tā manis sacerēta.