SIT, JĀNĪTI, VARA BUNGAS

Sit, Jānīti, vara bungas,
Līgo, līgo,
Vārtu staba galiņāi,
Līgo, līgo,
Vārtu staba galiņāi,
Līgo.

Lai ceļāsi Jāņa māte,
Lai saņēma Jāņa bērnus!

Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziedimi kaisīsimi;

Ja būs slikta, ja būs skopa,
Ar dadžiemi badīsimi.

Kas bij laba Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;

Kas bij tāda skopuliņa,
Tā palika sitabāi.

Jāņa māte apgulusi
Mīkstos dūnu spilvenosi:

Ne tā gaida Jāņa bērnus,
Ne svin Jāņa vakariņu.

Jāņa māte, gružu cūka,
Jāņa vārtus aizslēgusi;

Jāņa bērni garām gāja,
Asariņas slaucīdami.

Saskaitāsi Jāņa māte
Par to manu dziedāšanu:

Lūpas ķipī sametusi,
Deguntiņu sarāvusi.

Paldies, paldies, Jāņa māte,
Par sieriņa sējumiņu:

Lūza zobi nokožoti,
Bira sviedri gremojoti.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jāņa bērni izklīduši;

Pūt Jānīti vara tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus;

Lai ceļāsi Jāņa bērni,
Lai miedziņa negulēja!

Lai nenāca raganiņas
Jāņu nakti govis slaukti!

Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku;

Lai burītis nenobūra,
Lai skaiģītis nenoskauda!

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarā;

Izmin ušņas, izmin nātras,
Tīri manu laidariņu!

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika:

Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.