PĀR GADSKĀTU JĀNĪTS NĀCA

Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Līgo, līgo,
Savus bērnus apraudzīti,
Līgo, līgo, līgo,
Savus bērnus apraudzīti,
Līgo.

Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?

Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja.

Meitas Jāni daudzināja
Jau vakari, aizvakari;

Puiši, šķelmji, nedaudzina
Ne Jānīša vakarāi.

Jānīšami treji vārti,
Visi treji appušķoti:

Pa vieniemi gani nāca,
Pa otriemi pieguļnieki.

Pa trešiemi Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.

Nevienai tāda sēta
Kā tam mūsu Jānīšami:

Zelta sēta, vara vārti,
Sidrabiņa atslēdziņa.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie skaistie ozoliņi?

Jāņa kalni, Jāņa lejas,
Jāņa skaisti ozoliņi.

Jāņa tēva balta bārda
Kā sudraba pielijusi;

Jāņa mātes vilnainīte
Zelta rasas balināta.

Labvakari, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?

Sieru, sieru Jāņa māte,
Tev aug govis laidarāi!

Alu, alu, Jāņa tēvis,
Tev aug mieži tīrumāi!

Ja nedosi sieru, sieru,
Paliks govis ālavāi.

Ja nedosi alu, alu,
Krusa miežus nocirtīsi.

Nākat šurpu Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!

Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Laba, laba Jāņa māte,
Vēl labākis Jāņa tēvis:

Jāņa māte sieru deva,
Jāņa tēvis alutiņu.

Dievs, dod mūsu Jāņa mātei
Labu vieni piedzīvoti;

Dievs, dod mūsu Jāņa tēvam
Simtu gadu še dzīvoti!