LĪGO, JĀNĪT

Līgo, Jānīt, līgo Jānīt,
Līgo, līgo, līgo, līgo,
Nu tā tava diena nāca,
Līgo, līgo, līgo, līgo!

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!

Jauni puiši ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji;

Tad vēl siena pļāvējiņi,
Visupēci daiļas meitas.

Tad vēl paši saiminieki,
Pie galdiņa sēdēdami.

Ai, Jānīti, dieva dēlis,
Tavu platu cepurīti:

Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Sanācieti, Jāņa bērni,
Sagaidieti, Jāņu dienu!

Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīsi vizēdama.

Pavasari ievas zieda
Pa visiemi krūmiņiemi.

Jāņu nakti gunis dega
Pa visāmi sētiņāmi.

Nāc, Jānīti, kalniņāi,
Kurin’ gaišu uguntiņu;

Lai sildāsi Jāņa bērni,
Jāņu nakti līgodami!

Jānu nakti muca dega
Augstā kalna galiņāi.

Jāņa bērni sanākuši
Jāņa nakti priecātiesi.

Vai, lieliei Jāņa bērni,
Pagaidieti mazākosi!

Nelīst’, lietus, nelīst lietus,
Šodien lietu nevajaga:

Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.

Dod Dieviņi saules gaisu,
Dzen lietiņu jūriņāi;

Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņu uguntiņu.

Saulīt’ brida rudzu lauku,
Zīda svārkus cilādama.

Pats Jānītis danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu.

Ar Jānīti dancot gāju
Pašā Jāņu vakarāi;

Jānītim zelta pieši,
Man sudraba lindraciņis.

Jāņa bērni danci veda
Apakš kupla ozoliņa.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Ieved danci istabāi.