LĪGOTĀJI, LĪGOTĀJI

Līgotāji, līgotāji,
Līgo, līgo,
Nav vairs tālu Jāņu diena,
Līgo, līgo!
Nav vairs tālu Jāņu diena,
Līgo!

Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:

Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.

Visi gaida Jāņu dienu,
Gaida puiši, gaida meitas:

Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.

Ejat, meitas, raudzītiesi,
Kur lapoja ozoliņi;

Pinat skaistus vainadziņus,
Pušķojati istabiņu.

Piniet, meitas, vijiet, meitas,
Ozoliņa vainadziņu;

Savijušas vainadziņu,
Lieciet Jāņa galviņāi.

Es noviju vainadziņu
No visāmi puķītēmi;

Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarāi.

Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu.

Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;

Kad atnāca Jāņu diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Nevienami tā nebija
Kā tam mūsu Jānīšami:

No kājāmi ziedi bira,
No rokāmi sudrabiņis.

Tev Jānīti, daudz puķītes,
Nopin manim vainadziņu;

Liec rozītes, liec lapiņas,
Liec baltoi āboliņu!

Aiz kalniņa dūmi kūpa,
Kas tos dūmus kūpināja?

Jāņa bērni kūpināja,
Jāņa zāles lasīdami.

Jāņa bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņa zāles:

Pumpatnieces, rumpatnieces,
Tās bij īstās Jāņu zāles.