dzejoļi par zemi | DZEJOĻI:

dzejolis

Es savā zemē Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst- kā sniegpulksteņu pirmās taktis sniegā, kā pūcces vaidi sveču mēnesī. Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, ko jūsu rokas nenogurstot lej no tautas dziesmas nemaldīgiem ritmiem un putna balss, kas pieder pasaulei. No manas dziesmas nokaliet sev zvanu, […]

lasīt teicienu

dzejoļi par cilvēku | DZEJOĻI:

dzejolis

Vai tev nav tā bijis, Ka pasaule šķiet tevis izgudrota, Kad ziedi un koki No zemes ir tevis saukti, Un tu nemaz neredzi, Cik daudz uz zemes ir draņķu. Un, ja arī redzētu, Nespētu atcerēties, kad esi tos taisījis. Nav- un viss. Ir tikai gaišais un varenais ”I R”- Gaišā saudzība vājam Un rentgena redzība […]

lasīt teicienu

PANTIŅI | pantiņi jubilejā

Nekas uz šīs zemes nav vienāds, ne upe, ne jūra, ne krasts. Katram mirklim, stundai un dienai piemīt kas savs un neparasts. Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks, vētru un viļņu glaudīts, mirdz savādāks. Katrs cilvēks pasaulē plašā ir tik dažāds, kā cits neviens.

lasīt teicienu

PANTIŅI | pantiņi bērēm

Neej prom uz debess malu — Pilni dārzi lakstīgalu! Nepamet šo zemi lēti — Laukos rudzi, mieži sēti! Te ir tavas mīļās ainas, Te — tavs spēks un tavas vainas. Ja kaut viena saite saista — Neej! Pasaule vēl skaista. Neej prom uz debess malu — Pilni dārzi lakstīgalu! Imants Auziņš

lasīt teicienu