Ceļš Tu jautā: “Uz kurieni ejam? Vēl tāļu? Man kājas kūst.” Viens vienīgs ceļš mums priekšā, Tā galā sirdis lūst. Tu jautā: “Tā mīlestība?” Kur ir tā zvaigzne, kas mirdz Mums pirmajā brīdī pretī, Kad mīlēt vēlas sirds? Tu jautā: “Kur debesu vārti? Vēl tāļu? Man kājas kūst.” Ak, tuvu, jau tuvu tā vieta, Kur […]
Tag: Jānis Poruks
Ticība Es ticu, ka ir debesis, Kur laimes bērni mīt, Kur saulīte daudz spožāki Un mīlīgāki spīd. Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk. Es ticu, ka ir laimība, Kas svētās liesmaš mirdz; Un, ja tā visa nebūtu, Vai justu mums tad sirds? Jānis Poruks
Ar drebošu roku Ar drebošu roku Viņš rakstīja patiesību, Ar sāpošu sirdi Viņš rādīja mīlestību. Ar lamām un koku Tie viņu izvadīja; Viņš nīka un mira, Neviens tā nemanīja. Jānis Poruks
Aklais dzejnieks Tu dziedi vēl par mīlestību, Tu runā vēl iz pilnas sirds: Vai tiešām spīd vēl silta saule, Vai prieks vēl citu acīs mirdz? Man šķiet, ka ziema ap man’ būtu, Man acis aklas, šaubīgs gars; Es domāju ar izmišanu, Ka zudis pēdjais saules stars. Tu dziedi vēl par mīlestību, Ved viņu šurp – […]
Ak, ko tas mežs par manu mīlestību! Ak, ko tas mežs par manu mīlestību Tik drūmi šalc; es sen jau mīlu Un mūžam mīlēšu; es neuzticos Nevienam vairs, bet mīlu, mīlu… Es mīlu to, kam es visvairāk neuzticos: Es mīlu pāri spožu sapņu acu, Kas mani redzēja, bet nesaprata… Ko šalc tu, mežs, ko niekus […]
Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds, Pa pasauli mūžam Lido mīlestība… Jānis Poruks
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām Un maigi dziedot pulkstens skan Mirdz šur tur ciemos ugunis Un sirds tā laimīgi pukst man Jānis Poruks