Apvāršņa malā debess saskaras ar jūru, bet debess tuvums negaismo jūru. Tur tālu pamalē neredzama milža roka izlējusi tintes pudeli: nedzīvs debess mēļums saskaŗās ar ūdens smago pelēkumu.

Zenta Mauriņa

Atslēgas vārdi: ,

Neej prom uz debess malu —
Pilni dārzi lakstīgalu!

Nepamet šo zemi lēti —
Laukos rudzi, mieži sēti!

Te ir tavas mīļās ainas,
Te — tavs spēks un tavas vainas.

Ja kaut viena saite saista —
Neej! Pasaule vēl skaista.

Neej prom uz debess malu —
Pilni dārzi lakstīgalu!

Imants Auziņš

Atslēgas vārdi: ,

Trīs vārdus

Debess savu linumu
nozied zilu, zilu,
uz rokas kožoša
rasa krīt-
laiks, kad burvju vārdus
”es tevi mīlu”
gribas pat akmenim pasacīt.

Akmens saka akmenim,
kreimene kreimenei,
bet tev lūpas neveras
it nemaz,
noprasa jasmīns zaļš:
-”Ak, vēl ne? Ak, vēl ne?-
un visā baltumā
saskaišas.

Piesargies, kad debess
nozied zilu, zilu-
dzīve var dzeloni
asu dzīt-
ir laiks, kad burvju vārdus
”es tevi mīlu”
katram dzīvam nolemts ir
pasacīt.

Ojārs Vācietis

Atslēgas vārdi: , ,