Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
Aleksands Čaks
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Ej un tikai sargies samīt gliemeni,
Notraukt niedru strazda ligzdas pinumus!
Pats starp brīnumiem tu esi brīnums,
Pats tu esi viens no viņiem, piemini!
Ojārs Vācietis
Kas godīgi pa ceļu ies,
tas mūžam neapmaldīsies,
bet kas gan tādam ziņu dos
par brīnumiem meža biezokņos.
Svētku brīnums
Tāds klusums dziļš.
Vien gaisā virmo gaidas.
Tūlīt jau brīnums nāks,
Tūlīt.
To ļoti gaidām.
Kļūs cilvēks apgarots,
Ne sīks un niecīgs.
Šai svētku vakarā
Viņš gavilēs it priecīgs.
Viss raižu asums plaks,
Viss netīkamais zudīs.
Nāks klusa, svēta nakts,
Ko katrs sevī jutīs.
Vēl klusums dziļš.
Vien gaisā virmo gaidas.
To svētku brīnumu
Mēs ļoti, ļoti gaidām.
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
